• lv
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība
Pieredzes apmaiņas brauciens par ģenerālvienošanos nozarē uz Somiju, Helsinkiem, 2018.gada 17.un 18. septembrī


Eiropas Sociālā fonda projekta „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr. 3.4.2.2/16/I/002 ietvaros, projekta koordinatore I.Makare 2018.gada 17. un 18. septembrī piedalījās tikšanās ar Somijas  arodbiedrību pārstāvjiem Somijā, Helsinkos.

      2018. gada 17. septembrī notika tikšanās ar Rakennusliitto (Celtniecības  nozares arodbiedrība), SAK – Somijas  arodbiedrību konfederācija (The Central organization of Finnish trade unions), Teollisuusliitto – (Somijas Meža nozares arodbiedrība) un AKT-(Transporta nozares arodbiedrība) pārstāvjiem.

      2018. gada 18. septembrī notika tikšanās  ar Latvijas vēstnieci Somijā Kristīni Našenieci un Somijas profesionālo darbinieku arodbiedrības  STTK  (The Finnish Confederation of Professionals) pārstāvjiem.          

      Latvijas vēstniece interesējās  par arodbiedrību paveikto Sociālā  dialoga  ietvaros un sadarbību ar  Somijas arodbiedrībām un darba devējiem. Vēstniece uzsvēra konverģenci kā LR Vēstniecības Somijā galveno mērķi, tuvinot Latvijas ekonomikas un sociālā dialoga attīstības  līmeni Somijas un citu ES valstu sasniegumiem. Īpaši nozīmīga  sakaru nozares arodbiedrībai bija tikšanās ar  Trade Union Pro – Telekomunikāciju un IT arodbiedrību, kas  apvieno telekomunikāciju, IT un daudzu citu nozaru profesionāļus ar augstāko izglītību (white-collar).

      Tikšanās  noritēja biedriskā un lietišķā atmosfērā, aktīvi pārrunājot jautājumus, kuri  ir  aktuāli gan Latvijas, gan Somijas  nozaru arodbiedrībām un arodbiedrību konfederācijām. Somijas  kolēģi bija sagatavojuši prezentācijas par savām organizācijām, ģenerālvienošanās noslēgšanu un praksi. Somijas darba likumdošana būtiski atšķiras no Latvijas Republikas likumdošanas darba attiecību regulējuma aspektā. Ģenerālvienošanās ir galvenais  instruments, kas nosaka minimālo darba algu, virsstundu apmaksu, darba aizsardzības, darba laiku u.c. būtiskus jautājumus starp darba devēju un ņēmēju Somijā. Latvijā tas nozīmē pāreju no valsts regulētām darba attiecībām ar Darba likumu uz nozaru koplīgumiem, kuri ir saistoši visiem nozares uzņēmumiem.

 Galvenie  jautājumi, kuri tika izskatīti :

  • Nozaru ģenerālvienošanās prakse un likumdošana, kas regulē ģenerālvienošanās noslēgšanu Somijā;
  • Ģenerālvienošanās noslēgšanas vēsturiskā attīstība, mūsdienu tendences un izaicinājumi;
  • Ģenerālvienošanās saturs, būtiskie aspekti, ko regulē ģenerālvienošanās;
  • Kopējais  un atšķirīgais uzņēmumu līmeņa  koplīgumā un nozares ģenerālvienošanās;
  • Darba devēju motivācija, pārrunu vešana ar darba devējiem;
  • Ģenerālvienošanās  process- soli pa solim;
  • Strīdu izskatīšana;
  • Nozaru definīcija, nozaru koplīgumu piemērošana daudznozaru uzņēmumos;
  • Biedru organizēšana un jauniešu iesaistīšana arodbiedrībās;
  • Centralizēta biedra naudas iekasēšana no nozares uzņēmumiem, kas iestrādāta likumdošanā;
  • Arodbiedrību finansēšanas  modelis nozares griezumā;
  • Sociālo partneru padome, kas apstiprina  ģenerālvienošanos, tās loma un pilnvaras;
  • Atkāpes no darba likumdošanas, noslēdzot ģenerālvienošanos u.c.

 Somijas arodbiedrību pārstāvji labprāt dalījās ar savu ilggadējo pieredzi ģenerālvienošanās noslēgšanā, ar mērķi panākt labākus apstākļus strādājošajiem un atvieglot un unificēt vienošanās nosacījumus ar darba devējiem nozares ietvaros.

Piemēram, telekomunikāciju un IT nozares arodbiedrība Trade Union Pro ir noslēgusi 15 ģenerālvienošanās, kas  tiek pastāvīgi uzturētas un atjaunotas, atbilstoši darbinieku un darba devēju interesēm. Praksē ģenerālvienošanās tiek izstrādātas un noslēgtas uz 2-3 gadiem.  

Darba devēji ir ieinteresēti samazināt konkurenci nozarē un nodrošināt  darba procesu mierīgos  apstākļos, bez  pārrāvumiem.

Gan arodbiedrības, gan darba devēji ir ieinteresēti darba  tirgus noregulēšanā tā, lai uzņēmumi sacenstos un konkurētu ar produktu nevis  ar  lielākām algām, labākiem darba apstākļiem, papildus labumiem  darbiniekiem utml.

Darba devējam nozaru koplīgums ir  izdevīgs, jo nav jāvienojas ar katru darbinieku atsevišķi, bet  iekšējos darba noteikumos un/vai darba līgumā tiek ielikta atsauce uz nozares koplīgumu, kura  nosacījumi ir abām pusēm saistoši. Tas būtiski samazina izdevumus un laiku  juridisko nesaskaņu risināšanai gan darba devējam, gan darbiniekiem.

Gan Somijas, gan Latvijas arodbiedrības strādā pie vienošanās par labākiem darba nosacījumiem visiem darbiniekiem. Lai noslēgtu ģenerālvienošanos nozarē ir jāveic sekojoši, secīgi soļi:

  • Jāveido sadarbība  ar  darba  devēju organizācijām;
  • Jāapzin biedru motivācija un arodbiedrības reālās  iespējas (piemēram, cik no biedriem ir gatavi streikot, lai panāktu  darba algas pieaugumu par 5% vai augstāku samaksu par  darbu brīvdienā utt.) , arodbiedrības “muskuļu spēka” novērtējums;
  • Jānoskaidro sadarbības iespējas ar citām arodbiedrībām. Mums ir nepieciešama alianse ar citu nozaru arodbiedrībām;
  • Jāveic padziļināta nozares un uzņēmuma attīstības datu analīze, jāveido datubāze ar faktiem par nozares attīstību un tās  tendencēm, lai varētu argumentēti runāt  ar darba devēju;
  • Jāveic nozares attīstības ekonomiskā analīze, uzņēmējdarbības un konkurences analīze, tikšanās  ar uzņēmumu vadību (top management), statistikas datu analīze, tirgus  attīstības tendenču analīze etc.
  • Jāveic nozares attīstības tendenču analīze, uzņēmējdarbības  vides analīze arī  starptautiskā mērogā gan ES, gan ASV;
  • Jābūt gataviem masveida akcijām, ja tas ir nepieciešams u.c.

 Sagatavošanās ģenerālvienošanās noslēgšanai prasa ilgu laiku - vismaz 1-2 gadus. Ģenerālvienošanās komandā parasti ietilpst 5-15 dalībnieki:

1.Arodbiedrības vadība;

2.ĢV koordinatori (Policy officers);

3.Nozares jeb sektora  vadītāji;

4.Lielāko arodorganizāciju vadītāji (shop stewards);

5.Nozares eksperti;

6. Darba devēju pārstāvji u.c.

Tā  kā  Latvijas arodbiedrībām pagaidām  nav lielas pieredzes ģenerālvienošanās noslēgšanā, iespējams, būs  nepieciešams  ilgāks laiks, lai noslēgtu ģenerālvienošanos.

No komandējuma atvesti sekojoši informatīvi materiāli/prezentācijas:

  • Somijas  darba tirgus /Finnish Labour market/;
  • Ģenerālvienošanās  Somijā /Collective  bargaining in Finland/;
  • Collective Agreements ACT (436/1946). Pieejams arī :finlex.fi/en/laki/kaannokset/1946;
  • Darba tiesības imigrantiem (Employee rights advisory service for imigrants);
  • Ceļvedis  darbam Somijā (A guide to working in Finland) etc.

Komandējuma laikā  izveidoti, uzturēti kontakti ar Latvijas delegācijas  kolēģiem, kuri pārstāv LAKRS, LBNA, LMNA un LBAS, kā  arī Somijas arodbiedrību pārstāvjiem.                                                                                              

Ar cieņu,

I. Makare

Projekta koordinatore



Jaunumi

Pieraksties lai saņentu jaunumus.