• lv
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības

STATŪTI

Saturs
1.Vispārīgie noteikumi
1.1. Nosaukums
1.2. Darbības termiņš
1.3. Juridiskā adrese
1.4. Juridiskais statuss
1.5. Darbības joma
2. Mērķi, uzdevumi, darbības formas
2.1. Mērķi
2.2. Uzdevumi
2.3. Darbības formas
3.Piederība
3.1. Biedrs
3.2. Iestāšanās
3.3. Uzņemšana
3.4. Apliecinājums
3.5. Tiesības
3.6. Pienākumi
3.7. Izstāšanās
3.8. Izslēgšana

3.9. Apbalvojumi

4.Biedru nauda
4.1. Apmērs
4.2. Iemaksas kārtība
5.Uzbūve
5.1. Arodorganizācijas
5.2. Arodorganizāciju apvienības

6.Lemjošās institūcijas
6.1. Kongress
6.2. Ārkārtas kongress
6.3. Pilnvaroto konference
6.4. Sapulce (konference)
7.Izpildinstitūcija

7.1. Valde
7.2. Prezidents
7.3.Viceprezidents
8. Arodkomiteja un tās priekšsēdētājs
9. LSAB Birojs

10. Jauniešu padome
11. Kontroles institūcijas

11.1. Revīzijas komiteja
11.2.Arodorganizācijas revidents
12.Īpašums, finanses, saimnieciskā darbība
13.Sadarbība
14.Darbības izbeigšana.

 

 

Skaidrojumi:
Statūti - noteikumi, kas reglamentē Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības uzbūvi un darbību, kā arī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības biedru rīcību;

Statuss - juridisko pazīmju kopums, kas raksturo Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības biedru un institūciju tiesisko stāvokli.
Institūcija - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības lemjošās un izpildinstitūcijas, kā arī citas struktūrvienības, kas veic šajos Statūtos noteiktos uzdevumus;

Kongress - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības augstākā lemjošā institūcija;

Konference - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības lemjošā institūcija (piemēram, pilnvaroto konference, arodorganizācijas konference).
Kompetence - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības institūcijas pilnvaru apjoms;
Delegāts - pilnvarots pārstāvis darbam kongresā vai konferencē uzņēmuma, nozares, valsts un starptautiskā līmenī, vai citā Arodbiedrības sanāksmē;
Lojāls - uzticams un uzticīgs.
Komiteja - personu grupa, kas pilnvarota šajos Statūtos vai nolikumā paredzētos uzdevumus.
Motivācija - 1.iekšējie dzenuļi (vērtīborientācija, pārliecība, nostāja, interese, vēlmes, dziņas utt.), kas izraisa cilvēka aktivitāti un virza viņa rīcību;
2. motīvs (iemesli), ar kuriem pamato, izskaidro rīcību, nostāju vai domu; pamatojums; arī izskaidrojums.

-----
Statūtu tekstā visi formulējumi: prezidents, viceprezidents, revidents utt. ir lietoti vīriešu dzimtē, bet ir attiecināmi arī uz sievietēm.

 

1.Vispārīgie noteikumi


1.1 Nosaukums

Arodbiedrības nosaukums:
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība. Arodbiedrības nosaukuma saīsinājums – LSAB.

 

Arodbiedrības nosaukuma tulkojums angļu valodā

Latvian Post and Telecommunications Workers Trade Union

 

Arodbiedrības nosaukuma tulkojums franču valodā

Syndicat des Emploies de Telecommunications et Post

 

1.2.Arodbiedrības darbības termiņš

Arodbiedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

1.3. Juridiskā adrese

LSAB Biroja juridiskā adrese:
Vaļņu ielā 32-316,
Rīga, LV - 1050, Latvija

1.4. Juridiskais statuss

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība (turpmāk –Arodbiedrība vai LSAB) iegūst juridiskas personas statusu, reģistrējoties Latvijas Republikā noteiktā kārtībā un saņemot noteikta parauga apliecību.

1.5. Darbības joma

Arodbiedrība ir patstāvīga un neatkarīga sabiedriska organizācija, kas apvieno pasta un loģistikas, telekomunikāciju, informāciju tehnoloģiju, radio, TV un digitālo un elektronisko pakalpojumu nozarē, kā arī informācijas apstrādē un pārraidē strādājošos neatkarīgi no uzņēmuma vai iestādes īpašuma formas. Arodbiedrībai var pievienoties arī citās darbības sfērās nodarbinātie, studenti un audzēkņi.
Arodbiedrība ir Latvijas Pasta, Telegrāfa un Telefona Arodu biedrības un Latvijas Pasta, Telegrāfa un Telefona Darbinieku biedrības darba turpinātāja.

2. Mērķi, uzdevumi, darbības formas
2.1 Mērķis


Arodbiedrības mērķis ir pārstāvēt, aizstāvēt, paust savu biedru darba, ekonomiskās, sociālās, profesionālās tiesības un intereses.

 

2.2. Uzdevumi

Arodbiedrības uzdevumi ir:
1) pārstāvēt un aizstāvēt Arodbiedrības biedru tiesības un intereses;

2) uzņemt jaunus biedrus;
3) sagatavot un noslēgt darba koplīgumus ar darba devējiem par darbinieku darba un sociāli ekonomiskajiem jautājumiem, kā arī kontrolēt to izpildi;
4) ierosināt un iesniegt priekšlikumus par izmaiņām tiesību aktos;
5) piedalīties konsultatīvo padomju, institūciju, komiteju, komisiju darbā , sarunās ar darba devējiem un organizācijām;
6) organizēt darba, darba aizsardzības un citu sociālās aizsardzības likumu ievērošanas sabiedrisko kontroli saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;
7) veidot arodbiedrības sociālās palīdzības un apdrošināšanas fondus;
8) sniegt konsultācijas un juridisku palīdzību arodbiedrības biedriem un organizācijām;
9) veikt arodbiedrības biedru izglītošanu;
10) informēt arodbiedrības biedrus par arodbiedrības darbību, izdot un izplatīt arodbiedrības informatīvos izdevumus un materiālus;
11) organizēt masu akcijas - mītiņus, manifestācijas, demonstrācijas, piketus, streikus un cita veida protesta akcijas - kā galējo savu biedru sociāli ekonomisko interešu aizstāvēšanas veidu;

12) piedalīties Latvijas un starptautiskajā arodbiedrību kustībā, sekmēt arodbiedrību sadarbību Latvijā un ārzemēs;
13) sadarboties ar citām organizācijām uz savstarpējās vienošanās vai līguma pamata;
14) atbalstīt un veicināt kultūras, sporta, tūrisma aktivitātes
15) arodbiedrības biedru interesēs veikt citas darbības saskaņā ar šiem Statūtiem un darbības programmu.

2.3. Darbības formas

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Arodbiedrību likumu, citiem Latvijas Republikas spēkā esošajiem likumiem, šiem Statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās un rekomendācijās, kā arī citos Latvijai saistošos starptautiskos līgumos.

3.Piederība
3.1. Biedrs

Par Arodbiedrības biedru var būt ikviens neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, tautības, politiskās vai reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, kurš atzīst Arodbiedrības Statūtus, sekmē organizācijas darbību un maksā biedra naudu. Visiem Arodbiedrības biedriem ir vienādas tiesības.

3.2. Iestāšanās

Iestāties Arodbiedrībā var uz personīgā iesnieguma pamata. Ja darba vietā nav arodorganizācijas, iesniegums jāadresē arodbiedrības Valdei. Ja darba vietā atbilstoši LSAB Statūtiem tiek izveidota arodorganizācija, iesniegumu par pievienošanos arodbiedrībai kopā ar arodorganizācijas dibināšanas sapulces protokolu jāadresē arodbiedrības Valdei.

3.3. Uzņemšana

Lēmumu par darbinieka uzņemšanu arodbiedrībā ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem tā arodorganizācija, kurai adresēts iesniegums. Ja darba vietā nav arodorganizācijas, tad iesniegumu izskata arodbiedrības Valde.
Ja arodbiedrības institūcija atsaka darbiniekam uzņemšanu, viņam ir tiesības iesniegt savu iesniegumu augstākā arodbiedrības institūcijā, informējot par neuzņemšanas iemesliem.

3.4. Apliecinājums

Arodorganizācijā (valdē) iesniegums jāizskata mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas un jāsniedz atbilde par lēmumu. Uzņemot arodbiedrībā, noformē uzskaites dokumentus un izsniedz noteikta parauga arodbiedrības biedra karti.

3.5. Tiesības

Arodbiedrības biedriem ir tiesības:
1) izteikt savus uzskatus, izvirzīt savus priekšlikumus un piedalīties priekšlikumu apspriešanā;
2) piedalīties arodbiedrības vēlēšanās, izvirzīt savu un citu arodbiedrības biedru kandidatūras un tikt ievēlētam;
3) saņemt informāciju par arodbiedrības darbību;
4) piedalīties jebkura līmeņa arodbiedrības institūcijas darbā, kurā tiek izskatīts viņa personīgais jautājums;
5) saņemt arodbiedrības aizstāvību un atbalstu, materiālo un juridisko palīdzību, konsultācijas darba tiesību, darba aizsardzības un citos sociālo tiesību jautājumos, pēc 6 (sešiem) mēnešiem no iestāšanās vai atjaunošanās arodbiedrībā brīža, kā arī palīdzību minēto jautājumu izskatīšanā valsts, pašvaldības un citās institūcijās;
6) iegūt arodbiedrības izglītību;
7) noteiktā kārtībā brīvi izstāties no arodbiedrības.

3.6. Pienākumi

Arodbiedrības biedra pienākumi:
1) ievērot un pildīt šos Statūtus un arodbiedrības lēmumus;
2) rosināt biedrus arodbiedrības lēmumu izpildei;
3) atbalstīt arodbiedrības rīkotos pasākumus;
4) pildīt arodbiedrības uzticētos pienākumus;
5) kārtīgi un savlaicīgi maksāt biedra naudu;
6) apzinīgi strādāt, ievērot darba drošības un darba aizsardzības noteikumus un instrukcijas, rūpēties par savu veselību un izglītību;
7) būt lojālam arodbiedrībai.

3.7. Izstāšanās

Arodbiedrības biedrs uz personīgā iesnieguma pamata, kas adresēts viņa arodorganizācijas institūcijai, var pārtraukt savu sastāvēšanu arodbiedrībā. Iesniegums attiecīgajai institūcijai jāizskata mēneša laikā.

Attiecības ar arodbiedrību tiek izbeigtas nākošajā dienā pēc tam, kad attiecīgā institūcija izskatījusi iesniegumu un paziņojusi par to iesniedzējam. Līdz jautājuma izskatīšanas dienai iesniedzējam jānokārto visas saistības ar Arodbiedrību. Ja šīs saistības nav nokārtotas, institūcija domstarpības risina Latvijas Republikas likumos paredzētajā kārtībā.

3.8.Izslēgšana

Arodbiedrības biedru izslēdz no arodbiedrības:
1) ja viņš neievēro un nepilda arodbiedrības Statūtus vai viņa rīcība ir pretrunā ar šiem Statūtiem, kā arī ja viņš nepilda vai atsakās pildīt arodbiedrības lēmumus;
2) ja viņa darbība diskreditē arodbiedrību un ir kaitējusi arodbiedrības interesēm;
3) ja arodbiedrības biedrs ilgāk par trīs mēnešiem nemaksā biedra naudu (pensionāriem, ilgstoši vai uz laiku nestrādājošiem - ilgāk par sešiem mēnešiem).
Lēmumu par arodbiedrības biedra izslēgšanu pieņem viņa arodbiedrības institūcija (valde). Par jautājuma izskatīšanas vietu un laiku arodbiedrības biedru informē ne vēlāk nedēļu iepriekš.
Ja arodbiedrības biedrs atsakās ierasties sēdē (sanāksmē), jautājumu izskata bez viņa klātbūtnes.
Par pieņemto lēmumu arodbiedrības biedru informē rakstiski trīs darba dienu laikā.
Lēmumu par izslēgšanu no arodbiedrības izslēgtā persona viena mēneša laikā var pārsūdzēt attiecīgi augstākajā arodbiedrības institūcijā. Galīgo lēmumu pieņem Valde.

3.9. Apbalvojumi

Ja biedrs dod vai ir devis paliekošu ieguldījumu arodbiedrības darbībā, viņš var tikt apbalvots:
Valdes atzinības rakstu
Arodbiedrības piemiņas zīmi        

Naudas prēmiju

 

4.Biedru naudas maksājums

 

Arodbiedrības biedru naudas maksājums ir arodbiedrības finanšu līdzekļi un veido daļu no arodbiedrības kopējā īpašuma, kuri tiek izlietoti Statūtos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanai.

Arodbiedrības biedru nauda ir priekšnoteikums arodbiedrības darbības nodrošināšanai, lai

-garantētu savu biedru tiesību aizsardzību atbilstoši Statūtiem,

-veiktu citu organizatorisko darbību arodbiedrības biedru interesēs,

- izpildītu biedru likumīgās prasības un vajadzības, sniegtu nepieciešamo palīdzību, veidotu palīdzības fondus,

-atbalstītu sporta, kultūras, tūrisma aktivitātes.
Informācija par arodbiedrības līdzekļiem ir konfidenciāla un ir izpaužama arodbiedrības institūcijās un Latvijas Republikas likumos noteiktā kārtībā.

 

 

4.1. Apmērs

Arodbiedrības biedra maksājuma lielums mēnesī tiek noteikts kongresā sekojošos apmēros:

  1. strādājošiem 1,5 % apmērā no mēneša izpeļņas, bet ne vairāk kā EUR 25 (divdesmit pieci eiro) mēnesī;
  2. personai, kura saņem bezdarbnieka vai slimības pabalstu, vai invaliditātes pensiju, 1,5% no saņemtās summas;
  3. personām, kuri pabalstu (bezdarba, slimības u.c.) nesaņem, 0,5% no valstī noteiktās minimālās algas;
  4. vienam no vecākiem, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, 0,5% no valstī noteiktās minimālās algas;
  5. pensionāriem(nestrādājošiem) 0,5% no valstī noteiktās minimālās algas;
  6. audzēkņiem un studentiem 0,5 % no mēneša stipendijas, bet ne mazāk kā 1 (vienu) eiro mēnesī.

Pilnvaroto konference ir tiesīga pārskatīt biedru naudas lielumu kongresa starplaikos.

4.2. Iemaksas kārtība

Biedru naudas iekasēšana notiek bezskaidras naudas norēķinu veidā, par ko ir panākta vienošanās ar darba devēja pilnvarotiem pārstāvjiem.
Ja biedru naudu nevar iekasēt centralizēti, tad biedrs noslēdz līgumu ar viņa kontu uzturošu banku par ikmēneša biedra naudas pārskaitīšanu uz arodbiedrības kontu.
Ja šādi bezskaidras naudas norēķini nav iespējami, tad biedru naudu iekasē skaidrā naudā, pamatojoties uz biedra uzrādīto izpeļņu par iepriekšējo mēnesi un saskaņā ar Valdē apstiprināto kārtību.

5.Uzbūve
5.1. Arodorganizācijas

Arodbiedrības organizācijas (turpmāk – arodorganizācijas) veido ne mazāk kā trīs biedri. Ja biedru skaits ir mazāks par trim, biedri sastāv uzskaitē un darbojas Arodbiedrības Biroja arodorganizācijā vai Valdes norādītajā arodorganizācijā.

Arodorganizācijas ir teritoriālas vai sektorālas LSAB struktūrvienības un arī patstāvīgās vienības. Patstāvīgo vienību izveido un apstiprina Arodbiedrības valde. Arodbiedrības patstāvīgā vienība iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā ir reģistrēta Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Jautājumos, kas saistīti ar Arodbiedrības patstāvīgās vienības organizatorisko uzbūvi, kompetenci, dibināšanas, darbības, lēmumu pieņemšanas kārtību piemēro LSAB Statūtu noteikumus attiecībā uz arodorganizācijām. Arodbiedrības patstāvīgā vienība ievēro LSAB Statūtus, kongresa, pilnvaroto konferences un valdes lēmums.

Arodbiedrības patstāvīgajai vienībai var būt sava manta. Arodbiedrības patstāvīgā vienība pati atbild par savām saistībām. Ja Arodbiedrības patstāvīgajai vienībai mantas un finanšu līdzekļu nepietiek tās saistību izpildei, par Arodbiedrības patstāvīgās vienības saistībām atbild Arodbiedrība. Arodbiedrības patstāvīgā vienība nav tiesīga uzņemties saistības, kas pārsniedz tai pieejamos finanšu līdzekļus. Ja arodbiedrības patstāvīgajai vienībai nepietiek mantas un finanšu līdzekļu savu saistību izpildei, tad arodbiedrības patstāvīgās vienības lēmumus pieņēmušās personas pilnā apmērā atbild par saviem lēmumiem, kas radījuši zaudējumus arodbiedrības patstāvīgajai vienībai un/vai Arodbiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Arodbiedrības patstāvīgā vienība nav tiesīga bez LSAB valdes rakstveida saskaņojuma ņemt aizņēmumus vai izsniegt galvojumus.

Arodbiedrības patstāvīgo vienību var izbeigt/ likvidēt ar Arodbiedrības valdes lēmumu, iesniedzot attiecīgo pieteikumu Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

 

Arodorganizācijas kompetencē ir:
1) iesaistīt arodbiedrības darbā visus arodbiedrības biedrus;
2) pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru darba samaksas, sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses attiecībās ar darba devēju, tiesā un citās institūcijās savas kompetences ietvaros;
3) savas kompetences ietvaros noslēgt vienošanās, kontrolēt to izpildi;
4) organizēt sabiedrisko kontroli par darba tiesību, darba aizsardzības un citu sociālo likumu ievērošanu savas atbildības ietvaros;
5) veikt arodbiedrības biedru izglītošanu;
6) nodrošināt arodbiedrības biedrus ar regulāru informāciju par arodbiedrības darbību visos līmeņos;
7) organizēt biedru priekšlikumu un ierosinājumu saņemšanu un nosūtīšanu adresātam par arodbiedrības kompetences jautājumiem;
8) organizēt arodbiedrības biedriem juridisko un cita veida (arī materiālās) palīdzības sniegšanu;
9) organizēt kultūras, sporta, tūrisma un atpūtas pasākumus;
10) veicināt darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, kā arī labvēlīgu psihoemocionālo klimatu darbā.

5.2. Arodorganizāciju apvienības

Arodbiedrības organizācijas uz brīvprātības principiem var apvienoties teritoriālajās (vai citās) arodapvienībās - Sektoros un veidot institūcijas savu interešu aizstāvībai un pārstāvībai, saskaņā ar savu atbildības līmeni.

6.Lemjošās institūcijas
6.1. Kongress

Arodbiedrības augstākā lēmējinstitūcija ir kongress. Kongress tiek sasaukts ne retāk kā reizi piecos gados un ir tiesīgs, ja tā darbībā piedalās ne mazāk kā 2/3 izvirzīto delegātu.
Lēmumu par kārtējā kongresa sasaukšanu, laiku, vietu un tā darba kārtību pieņemt arodbiedrības Valde un paziņo par to ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš, nosakot pārstāvniecības normas un delegātu ievēlēšanas kārtību.
Kongresa delegāti tiek ievēlēti arodorganizācijās saskaņā ar Valdes noteiktām pārstāvniecības normām un kārtību.
Kongresa delegāti ir arī prezidents, viceprezidents, valdes locekļi, Revīzijas komitejas priekšsēdētājs un Jauniešu padomes priekšsēdētājs.
Kongresa lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu, bet Statūtus, izmaiņas tajos un lēmumu par arodbiedrības darbības izbeigšanu - ja par to ir nobalsojuši 2/3 no klātesošajiem delegātiem.
Balsošanas veidu (atklāti vai aizklāti) nosaka kongress.
Kongresa lēmumi ir saistoši visām arodorganizācijām, to vēlētām institūcijām un arodbiedrības biedriem.
Kongresa kompetencē ir:
1) pieņemt lēmumu par arodbiedrības izveidošanu, pārveidošanu, darbības izbeigšanu;
2) apstiprināt arodbiedrības Statūtus, veikt tajos izmaiņas;
3) izskatīt un apstiprināt kongresā ievēlēto institūciju pārskatus;
4) ievēlēt arodbiedrības prezidentu un Revīzijas komiteju;
5) apstiprināt pārstāvības normas Pilnvaroto konferencē un Valdē;
6) apstiprināt Revīzijas komitejas Nolikumu;
7) apspriest un izlemt svarīgākos arodbiedrības darbības jautājumus un pieņemt darbības programmu;
8) apstiprināt arodbiedrības atribūtiku un simbolus.

Kongresa lēmumus paraksta arodbiedrības prezidents.

6.2. Ārkārtas kongress

Ārkārtas kongresu sasauc Valde, ja to pieprasa
1) Valde;
2) prezidents;
3) Pilnvaroto konference;
4) Revīzijas komiteja;
5) viena trešdaļa no arodbiedrības biedriem.
Ārkārtas kongresa funkcijas un pilnvaras ir kā kārtējam kongresam.
Par ārkārtas kongresa sasaukšanas laiku, vietu un tā darba kārtību Valde paziņo mēnesi iepriekš, nosakot pārstāvniecības normas un delegātu ievēlēšanas kārtību.

6.3. Pilnvaroto konference

Pilnvaroto konference ir arodbiedrības augstākā institūcija kongresu starplaikos un izlemj visus svarīgākos arodbiedrības jautājumus, izņemot tos, kas ir kongresa kompetencē.
Pilnvaroto konference tiek izveidota mēneša laikā pēc kongresa, saskaņā ar kongresā noteiktām pārstāvniecības normām.
Par pilnvaroto ievēl arodbiedrības biedru, kurš aktīvi darbojas arodorganizācijā.
Pilnvaroto konferences sastāvā ietilpst arī prezidents, viceprezidents, Jauniešu padomes priekšsēdētājs, Sektora Uzticības personas, Valdes locekļi un Revīzijas komitejas priekšsēdētājs, sanāksmēs var piedalīties Revīzijas komitejas locekļi.
Pilnvaroto konferences kompetence:
1) organizēt arodbiedrības darbības programmas un kongresa lēmumu izpildi;

2) ievēlēt arodbiedrības viceprezidentu;
3) izstrādāt arodbiedrības darbības stratēģiju un taktiku;
4) apstiprināt arodbiedrības budžeta sadalījumu;
5) apstiprināt arodbiedrības Valdes sastāvu;
6) noklausīties Valdes un revīzijas komitejas ziņojumus;
7) apstiprināt prezidenta un viceprezidenta vietas izpildītājus, ja šie amati kongresu starplaikā kļūst vakanti;
8) apstiprināt palīdzības fondu nolikumus un fondu padomes.
9) apstiprināt revīzijas komitejas locekļus, ja kongresa starplaikos šie amati kļūst vakanti.
Pilnvaroto konference ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no pilnvarotajiem. To vada prezidents vai viceprezidents.
Ja pilnvarotais bez dibināta iemesla nepiedalās divās Pilnvaroto konferencēs pēc kārtas, prezidents vēršas ar lūgumu arodorganizācijā par cita pilnvarotā izvirzīšanu.
Pilnvaroto konferenci Valde sasauc ne retāk kā divas reizes gadā.
Ārkārtas gadījumā viena trešdaļa pilnvaroto var sasaukt ārkārtas Pilnvaroto konferenci.
Pilnvaroto konference lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties, izšķirošā ir prezidenta balss. Konferences lēmumus paraksta prezidents.
Pie LSAB biroja tiek ieviesta, uzturēta un aizsargāta Pilnvaroto datu bāze. Īpašos gadījumos, kad ir nepieciešama steidzama Pilnvaroto domu apmaiņa, ir pieļaujama virtuāla Pilnvaroto konferences noturēšana.

6.4. Sapulce (konference)

Arodorganizācijas galvenā lemjošā institūcija ir sapulce vai konference.
Sapulcē tiek izskatīti visi arodorganizācijas darbību skaroši jautājumi, biedri tiek iepazīstināti ar arodbiedrības jaunumiem un informāciju. Par sapulcēs izskatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un pieņemtajiem priekšlikumiem informācija iesniedzama augstākstāvošajai arodbiedrības institūcijai.
Sapulces vai konferences ir tiesīgas uzsākt savu darbu, ja to darbā piedalās vairāk nekā 2/3 no arodbiedrības biedriem (sapulcē) vai no 2/3 no izvirzītajiem delegātiem (konferencē). Sapulces (konferences) darbā jāpiedalās Valdes nozīmētam pārstāvim.
Īpašos gadījumos arodbiedrības sapulces var notikt virtuāli, pie kam balsošanas gadījumos, tiek ņemta vērā katra biedra iesūtītā (rakstiskā vai e-pasta veidā) balss.
Sapulce vai konference:
1) ievēl arodkomitejas priekšsēdētāju, arodkomiteju, arodorganizācijas revidentu ar noteiktu pilnvaru laiku ne ilgāku par 5 gadiem;
2) apstiprina arodorganizācijas budžetu;
3) noklausās un apstiprina sapulcē vai konferencē ievēlēto arodbiedrības institūciju pārskatus.
Sapulču vai konferenču lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu no klātesošo skaita.
Balsošanas veidu (aizklāti vai atklāti) nosaka sapulce (konference).
Lēmumu par Arodbiedrības arodorganizācijas, izņemot patstāvīgās vienības, izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju pieņem sapulcē (konferencē) ar 2/3 balsu vairākuma no biedru skaita (sapulcē) vai 2/3 no izvirzīto delegātu skaita (konferencē).
Arodbiedrības mērķu sasniegšanai arodorganizācija patstāvīgi nosaka savu struktūru, darbības formas un tās rīcībā esošo līdzekļu izmantošanas kārtību.

7.Izpildinstitūcija
7.1. Valde

Arodbiedrības izpildinstitūcija ir valde, kurā ir 7 (septiņi) valdes locekļi. Valde vada arodbiedrības darbu kongresa un Pilnvaroto konferences starplaikos, organizē pieņemto lēmumu izpildi.
Valdes locekļu skaitu nosaka kongresā, tās personālsastāvu apstiprina Pilnvaroto konferencē.
Valdes sastāvā ietilpst arī arodbiedrības prezidents un viceprezidents. Prezidentam ir tiesības pārstāvēt arodbiedrību atsevišķi.

Valdes locekļiem ir tiesības pārstāvēt arodbiedrību kopā ar trijiem valdes locekļiem.
Valdes sēdes vada prezidents.
Valdes kompetence:
1) koordinēt un vadīt arodbiedrības organizāciju darbību;.
2) sasaukt Pilnvaroto konferenci un sagatavot jautājumus apspriešanai tajā;
3) nominēt arodbiedrības pārstāvjus pensiju fondu Valdēs, Plānu komitejās un citās sabiedriskās organizācijās un institūcijās;
4) sniegt praktiskus padomus, organizēt metodisku palīdzību koplīgumu sagatavošanai;
5) savu biedru vārdā sagatavot un slēgt koplīgumus (vienošanās) ar darba devējiem un to apvienībām;
6) apstiprināt Reglamentu par Prezidentu un viceprezidentu;
7) organizēt darba, darba aizsardzības un citu sociālās aizsardzības likumu ievērošanas kontroli;
8) iesniegt valsts institūcijās ierosinājumus un priekšlikumus par izmaiņām likumos un normatīvajos aktos;
9)pārskatīt arodbiedrības biedru naudas un arodbiedrības līdzekļu sadalījumu;
10) sniegt juridisku palīdzību arodbiedrības biedriem un organizācijām;
11) organizēt arodbiedrības biedru un aktīvistu apmācību;
12) izdot informatīvus izdevumus un materiālus elektroniskā un drukātā veidā;
13) apstiprināt palīdzības fondu izmaksu noteikumus un izmaksu izskatīšanas protokolus;
14) izskaidrot arodbiedrības Statūtus, to piemērošanas kārtību un sekot to ievērošanai;
15) apturēt, atcelt un nosūtīt pārskatīšanai arodbiedrības organizāciju un to institūciju lēmumus, ja tie ir pretrunā ar arodbiedrības Statūtiem vai diskreditē arodbiedrības darbību;
16) apstiprināt lēmumus par arodorganizāciju izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu un izdot noteikta parauga reģistrācijas apliecību;
17) organizēt sadarbību un starptautiskos sakarus ar citām arodbiedrībām, arodbiedrību kustībām;
18) apspriest citus arodbiedrības darbības jautājumus, kuri ir Valdes kompetencē.
19) sasaukt arodbiedrības kongresu, nosakot pārstāvniecības normas un delegātu izvirzīšanas kārtību, kā arī noteikt kongresa Sarīkošanas komisijas sastāvu;
20) uzaicināt ar ziņojumu uz sēdi arodkomitejas priekšsēdētājus vai arodkomitejas locekļus, Valdes nominētās personas, lai sniegtu atskaiti par veikto darbu;
21) īpašos gadījumos atstādināt Arodkomitejas priekšsēdētāju vai Valdes nominētās personas no veicamajiem pienākumiem un iecelt pienākumu izpildītāju,

22) noteikt prezidenta un viceprezidenta atalgojumu.
Valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse Valdes locekļu. Valdes lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties izšķirošā ir prezidenta balss.
Valdes sēdēs var piedalīties Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ar padomdevēja tiesībām.
Valdes sēdes sasauc ne retāk kā reizi divos mēnešos pēc prezidenta vai viceprezidenta iniciatīvas.
Valdes lēmumus paraksta prezidents.

7.2. Prezidents

Prezidents vienlaikus ir valdes priekšsēdētājs. Prezidents ir tiesīgs pārstāvēt arodbiedrību atsevišķi. Prezidents ir atbildīgs par Arodbiedrības darbību un darbojas Statūtu ietvaros.
Prezidents pārstāv arodbiedrību valsts, sabiedriskajās, starptautiskajās institūcijās, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās.
Prezidents vada Biroja darbību.
Prezidents veic saraksti ar fiziskām un juridiskām personām, paraksta arodbiedrības dokumentus.
Prezidents izveido biroja darbinieku personālsastāvu, noslēdz ar viņiem darba līgumus, kā arī atlaiž no darba likumā paredzētos gadījumos, saskaņojot to ar Valdi.
Prezidents rīkojas ar Arodbiedrības līdzekļiem un mantu budžeta ietvaros.
Prezidents var deleģēt savu pārstāvniecību augstākminētajos jautājumos konkrētai fiziskai personai, par to noslēdzot noteiktas formas pilnvarojumu.

7.3. Viceprezidents

Viceprezidents veic Prezidenta funkcijas viņa prombūtnes, atvaļinājuma vai ilgstošas slimības gadījumā. Viceprezidents organizē Valdes darbību, atbild par arodbiedrības iekšējiem darbības jautājumiem, organizē vienotu arodbiedrības modeli, atbild par apmācībām un citiem prezidenta deleģētiem jautājumiem.

8. Arodkomiteja un tās priekšsēdētājs

 

Arodkomiteja ir arodorganizācijas darbības institūcija, kuras kompetencē ir:
1) iesaistīt arodbiedrības darbā visus arodbiedrības biedrus;
2) pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru darba samaksas, sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses attiecībās ar darba devēju, tiesā un citās institūcijās;

3) noslēgt vienošanās savas kompetences ietvaros;

4) organizēt sabiedrisko kontroli par darba tiesību, darba aizsardzības un citu sociālo likumu un noslēgto vienošanos ievērošanu savas kompetences ietvaros ;

5) veikt arodbiedrības biedru izglītošanu;

6) nodrošināt arodbiedrības biedrus ar regulāru informāciju par arodbiedrības darbību visos līmeņos;

7) organizēt biedru priekšlikumu un ierosinājumu par arodbiedrības kompetences jautājumiem saņemšanu un nosūtīšanu adresātam;

8) organizēt arodbiedrības biedriem juridisko un cita veida (arī materiālās) palīdzības sniegšanu;

9) organizēt kultūras, sporta, tūrisma un citus atpūtas pasākumus;

10) izlemt un apspriest citus jautājumus, kas skar arodorganizāciju un tās biedrus.

Arodkomiteja ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā 2/3 no Arodkomitejas locekļiem. Lēmumu pieņem atklātā veidā ar vienkāršu balsu vairākumu.

 

Arodkomitejas priekšsēdētājs vada arodkomitejas darbu, ir atbildīgs par arodorganizācijas darbību un darbojas Statūtu ietvaros.
Priekšsēdētājs pārstāv arodorganizāciju un arodkomiteju sadarbībā ar iestādēm, arodorganizācijām savas atbildības ietvaros.

Priekšsēdētājs rīkojas ar arodorganizācijas līdzekļiem un mantu budžeta ietvaros. Priekšsēdētājam ir paraksta tiesības arodkomitejas darbības dokumentos.

9. LSAB Birojs

LSAB birojs tiek izveidots arodbiedrības darbības nodrošināšanai. Biroja darbība tiek organizēta saskaņā ar Reglamentu par biroja darbību.
Arodbiedrības algotie darbinieki tiek pieņemti darbā saskaņā ar Latvijas Republikas darba tiesību normatīvajiem aktiem, noslēdzot noteiktas formas darba līgumu. Arodbiedrības biroja darbinieku atalgojumu nosaka Valde pēc prezidenta ieteikuma.

10. Jauniešu padome

Jauniešu padome ir LSAB arodorganizāciju deleģēto jauniešu apvienība, kas darbojas sabiedriskā kārtā saskaņā ar nolikumu „Par Jauniešu padomi”.

11. Kontroles institūcijas
11.1. Revīzijas komiteja

Revīzijas komiteja ir patstāvīga institūcija, kuru ievēl kongresā uz pieciem gadiem. Revīzijas komitejā ietilpst 3 locekļi. Revīzijas komiteja no sava sastāva ievēl komitejas priekšsēdētāju.

Revīzijas komiteja pieņem lēmumus atklātā veidā ar vienkāršu balsu vairākumu. Revīzijas komiteja darbojas saskaņā ar „Nolikumu par revīzijas komiteju”, ko apstiprina kongress.

Revīzijas komitejas priekšsēdētājs var piedalīties arodbiedrības valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

Revīzijas komiteja savu pilnvaru laikā ir tiesības pārbaudīt jebkuras arodbiedrības organizācijas un to institūciju darbību.

11.2. Arodorganizācijas revidents

Arodorganizācijas revidents ir arodorganizācijas kontroles institūcija, kuru ievēl sapulce (konference) uz pieciem gadiem Statūtu 6.4.punktā noteiktajā kārtībā.
Arodorganizācijas revidents:
1) kontrolē arodorganizācijas budžeta izpildi, finansiālo darbību un naudas līdzekļu izlietošanu;
2) kontrolē arodorganizācijas īpašuma un inventāra uzskaiti un saglabāšanu;
3) kontrolē sapulces vai konferences un Arodkomitejas lēmumu izpildi;
4) pārbauda lietu uzturēšanas kārtību.
Revidents piedalās arodkomiteju sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

12. Īpašums, finanses, saimnieciskā darbība

Arodbiedrības ienākumus veido biedru naudas maksājumi, arodbiedrības uzņēmumu un iestāžu ienākumi, kā arī ziedojumi, dāvinājumi un citi naudas līdzekļi. Arodbiedrības īpašumus var veidot arodbiedrības uzdevumiem un mērķiem atbilstoša kustama un nekustama manta.
Arodbiedrībai ir tiesības izveidot uzņēmumus, kultūras un izglītības, ārstniecības, sporta, tūrisma, kā arī citas iestādes, piedalīties kopīgu (arī starptautisku) uzņēmumu un apvienību veidošanā un darbībā, tiesības sniegt aizņēmumus, organizēt loterijas un labdarības pasākumus, veikt savu biedru apdrošināšanu, izvērst saimniecisko un finansiālo darbību saskaņā ar saviem uzdevumiem un mērķiem, kā arī Latvijas Republikas likumiem.

13. Sadarbība

Arodbiedrība sadarbojas ar citām Latvijas un starptautiskajām arodbiedrību un sabiedriskajām organizācijām, kuru mērķis un darbība vērstas uz strādājošo sociālo un ekonomisko interešu aizstāvību, kā arī palīdz biedriem rast tiesisko, sociālo, morālo un materiālo palīdzību.
Organizēt sadarbības partneru apvienības dažādu projektu ietvaros.
Arodbiedrība ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Starptautiskās arodbiedrību apvienības UNI biedre. Arodbiedrība ir UNION SCIPT dalīborganizācija. Arodbiedrība ir Latvijas Tautas sporta asociācijas dibinātājorganizācija.

14. Darbības izbeigšana

Arodbiedrība savu darbību var izbeigt tikai ar kongresa lēmumu, ja par to ir nobalsojušas vairāk kā 2/3 no kongresam izvirzīto delegātu skaita.
Ja arodbiedrība savu darbību izbeidz, tad tajā pašā kongresā tiek nolemts, kā izlietot arodbiedrības īpašumu un naudas līdzekļus.

 

Statūti pieņemti 1991.gada 6.martā
LSAB 1.kongresā.
Redakcionāli labojumi 1996.gada 26.janvārī
LSAB 2.kongresā.
Statūtu jauna redakcija 2001.gada 26.janvārī
LSAB 3.kongresā.
Redakcionāli labojumi 2006.gada 26.janvārī
LSAB 4.kongresā.

Redakcionāli labojumi 2011.gada 28.janvārī

LSAB 5.kongresā

Labojumi 2016. gada 29.janvārī.

LSAB 6.kongresā

 

LSAB prezidente:                                                                                I. Liepiņa                                                                                            

Kongresa sekretāre:                                                                             L.Brahmane



Jaunumi

Pieraksties lai saņentu jaunumus.