• lv
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība
ETUI (Eiropas Arodbiedrību institūta) seminārs - "Netipisku darbinieku (pašnodarbināto) pārstāvība un organizēšana"


LSAB pārstāvis piedalījās ETUI (Eiropas Arodbiedrību institūta) organizētajā seminārā "Netipisku darbinieku (pašnodarbināto) pārstāvība un organizēšana" (‘”Representing and organising atypical workers” ) no 2018. gada 07. maija līdz 9. maijam Romā, Itālijā. Mācību seminārā piedalījās 28 pārstāvji no ES valstu arodbiedrībām.

Galvenie semināra mērķi :
- noteikt veidus, kā aizstāvēt netipisku darba ņēmēju tiesības, jo īpaši pašnodarbinātās personas, slēdzot nozares koplīgumus, koplīgumus uzņēmumu līmenī un cita veida sadarbības līgumus ar darba devējiem;

- apmainīties ar ES valstu arodbiedrību pieredzi attiecībā uz pašnodarbināto personu organizēšanu un iesaistīšanu arodbiedrību kustībā;
- noskaidrot un salīdzināt, kādi ir pašnodarbinātu personu sociālās aizsardzības pasākumi un tiesības uz valsts pabalstiem bezdarba, nelaimes gadījumu darbā u.c. sarežģītās dzīves situācijās;
- iepazīties ar jaunākajām likumdošanas iniciatīvām Eiropas līmenī attiecībā uz pašnodarbināto personu sociālo aizsardzību;
- izstrādāt idejas par pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības pasākumu ieviešanu un īstenošanu valsts līmenī.

 Pašnodarbināto personu jeb netipisko darbinieku interešu aizstāvība un iesaistīšana arodbiedrībā pašlaik ir ļoti aktuāla daudzās ES valstīs. To nosaka straujā ekonomikas digitalizācija un pakalpojumu pārdošana ar interneta starpniecību. Piemēram, GIG economy – tas nozīmē, ka darbinieks strādā pēc pieprasījuma, piegādā preci vai sniedz pakalpojumu, saņemot darba devēja /sadarbības partnera telefona zvanu vai e-mailu. Darbinieka vienīgā sasaiste ar darba devēju ir mobilais telefons vai dators. Bieži vien tas ir darbinieka vienīgais darba devējs, bet kā sadarbības forma ir izvēlēts nevis darba līgums, bet gan pakalpojumu sniegšanas līgums. Šajā gadījumā arodbiedrības uzdevums ir aizsargāt t.s. pašnodarbinātos jeb viltus pašnodarbinātos tādā pašā līmenī kā darbiniekus, kuri ir noslēguši darba līgumu. Darbinieki ir spiesti reģistrēties kā pašnodarbinātie (bieži – arī kā PVN maksātāji), lai dabūtu pasūtījumus, piemēram, no aģentūrām, kas nodrošina dažāda veida pakalpojumus (telpu uzkopšana, sekretāru, datu operatoru u.c. palīgdarbu izpildi uz īsu termiņu vai dažām stundām).

Dānijā arodbiedrību nosodījumu bija izpelnījusies interneta platforma (vietne) HILFR, kas piedāvā uzkopšanas pakalpojumus. Platforma nodarbināja tikai pašnodarbinātas personas, tajā pašā laikā nosakot stundas likmi, darba standartus un prasības tieši tāpat kā darbiniekiem. Arodbiedrību spiediena rezultātā HILFR ( https://hilfr.dk/) ir noslēgusi pirmo koplīgumu starp interneta platformu un arodbiedrību, lai aizstāvētu pašnodarbināto (darbinieku) intereses. Otrs plaši pazīstams interneta platformas piemērs ir Uber, kas piedāvā pasažieru transporta pakalpojumus – ar interneta platformas palīdzību klients atrod tuvāko autovadītāju-partneri, kurš nogādās pasažieri vajadzīgajā vietā. Uber (https://www.uber.com) jeb darba devējs pilnībā nosaka pakalpojuma cenu, līguma noteikumus, pat prasības vadītāja apģērbam, bet tomēr uzstāj, ka tās ir tikai līgumattiecības starp 2 neatkarīgiem partneriem, Uber kā aģentūru un pašnodarbināto, kā pakalpojuma sniedzēju. Arodbiedrības uzdevums ir apvienot pašnodarbinātos, lai kolektīvi aizstāvētu viņu tiesības. Pašlaik tas ir pretrunā ar ES Konkurences likumu, kas aizliedz pašnodarbināto apvienošanos.

 Latvijā pašnodarbinātie ir apvienojušies biedrībās atbilstoši profesionālajām interesēm, bet aizvien aktuālāks kļūst jautājums par pašnodarbināto sociālo aizstāvību tādā pašā līmenī kā tad, ja viņi būtu noslēguši darba līgumu. Īpaši svarīgi ir ņemt vērā pašnodarbināto intereses, slēdzot nozares koplīgumu vai cita veida sadarbības līgumus ar darba devējiem, kuri nodarbina arī pašnodarbinātos. ES līmenī galvenais politikas attīstības virziens ir ļaut darbiniekam elastīgi mainīt nodarbinātības formas, saglabājot sociālo aizsardzību un tiesības, neatkarīgi no reģistrācijas veida. Svarīgi ir aizstāvēt to pašnodarbināto personu intereses, kuras ir piespiestas reģistrēt uzņēmējdarbību, lai samazinātu nodokļu slogu darba devējam. Arī Latvijā sāk iezīmēties tendence aizstāt darbiniekus ar pašnodarbinātajiem, kuri ir sociāli mazāk aizsargāti. Arodbiedrībām ir nozīmīga loma, lai informētu un konsultētu darbiniekus un jauniešus, kuri tikko ienāk darba tirgū, kādas ir sekas, ja viņi reģistrē savu saimniecisko darbību jeb kļūst par pašnodarbinātajiem. Daudzi nemaz neapzinās, ko tas nozīmē. Riska grupā ir darbinieki vecāki par 50 gadiem, jaunieši un ilgstošie bezdarbnieki. Pašnodarbinātajiem darbiniekiem nav tiesību streikot, jo to neparedz likumdošana.

Arodbiedrību galvenie darbības virzieni pašnodarbināto personu aizstāvībai:

  • Panākt izmaiņas ES Konkurences likumā, kas ļautu pašnodarbinātajiem noslēgt koplīgumus;
  • Darba devēju naidīgās attieksmes pārvarēšana;
  • Sociālais dialogs ar valsts iestādēm, lai nodrošinātu pašnodarbināto personu sociālo aizsardzību tādā pašā līmenī kā darba ņēmējiem;
  • Pārliecināt pašnodarbinātos, ka arodbiedrības var pārstāvēt viņu intereses , jo ir arī citas organizācijas, kas piedāvā pašnodarbinātas personas pārstāvību;
  • Pārliecināt arodbiedrības, ka ir vērts pielikt pūles pašnodarbināto darbinieku pārstāvēšanai un organizēšanai.


Jaunumi

Pieraksties lai saņentu jaunumus.