• lv
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība
Ekskursijas

SLOVĒNIJAS DAUDZVEIDĪBA

   


Maija sākumā LECC arodkomiteja organizēja pavasarīgu ekskursiju uz Slovēniju.                               Braucam skatīties Slovēnijas  daudzveidīgo, neiedomājami skaisto dabu: Adrijas jūru, zilos kalnu ezerus ,  Bledas ezeru, zaļos Jūliāna Alpus, sniegotās Alpu virsotnes, ielejas un  vīna dārzus, olīvu un lauru kokus un kalnu alas. 

Beidzot autobusā varam izgulēties.  Latvija un Lietuva paskrien ātri, pusdienu pauze Polijā un jau vēlu vakarā iebraucam viesnīca Čehija. Ātras brokastis Čehija un tālāk jau Štīrijas zaļā zeme. Vīnogu un ķirbju laukumi vilina mūs uz slaveno ķirbju eļļas degustāciju. Pirmais iespaids par saimniecību – divstāvu dzīvojamā ēka – muzejs, te viss dveš mieru un labklājību. Neliela ekskursija par Štīrijas saimniecību un degustācija, kur mūs pacienā ar labāko ķirbju eļļu. Pusdienu pauze Austrijas krodziņā, ar Vīnes šniceli un austriešu štrūdeli.                      Tuvojamies mērķim - pārsteidzoši dabas skati – Slovēnija. Kalni,  ainavas, saule, laika apstākļi  ir superīgi. Ātri iekārtojamies kempingā  un uz termālo ūdeņu peldēm. Termālo ūdens baseini ar ūdens temperatūru līdz 38 grādiem, saunas, masāžas ar ūdens strūklu, caurule - ar jautru nobraucienu - vienkārši vienreizējā relaksācija. Ptuja – burvīgā mazpilsētā, kur pēc ūdenspriekiem  var paklaiņot pa šaurajām ieliņām, baudot naksnīgo romantiku.                                                                                                                                               

 3. Diena. Mēs vēlamies kaut ko vairāk redzēt, dodamies ekskursijā uz valsts galvaspilsētu Ļubļanu. Galvenais uzreiz neapdegt saulē. Mīlestības pilsētiņa Ļubļana ir ļoti zaļa, omulīga, eleganta  pilsētiņa ar daudziem seniem vecpilsētas laukumiem, strūklām, savdabīgiem tiltiem pār Ļubļanicas upi.  Brīvais laiks pilsētā, tirgus apmeklēšana un foto uz Treju tilta. Vakarpusē iepazīšanas ar Mariboru – vecpilsēta ar daudziem viduslaiku torņiem un baznīcām, kur bija neaizmirstama ekskursija ar vilcieniņu pa vecpilsētu un pilsētas tiltiem. Beidzot laiks atpūtai un mēs priecājāmies par šis vietas ārstnieciskiem termālajiem ūdeņiem.                                                                                                                                                                                     

 4. Diena. Atpūtas diena vai iespēja apmeklēt gleznaino un populārāko Slovēnijas kūrortu – Bledu. Dodamies aizraujošā izbraukumā uz lielāko ezeru – Bledas ezeru. Kruīza laikā ar „pletnu”, jeb „gondolu”, pa Bledas ezeru līdz saliņai, kur atrodas Sv. Dievmātes baznīca un vēlēšanās zvans, kuram ieskanoties jāiedomājas kāda ievēlēšanās. Sens ticējums vēsta, ka tā piepildoties. Bijām sajūsmā par apburošajiem skatiem, par neatkārtojamo  Bledas ezera dabu un tā iemītniekiem.   Šī milzīgā ūdens tilpne ir bagāta ar zivīm, te arī varot noķert vislielāko Eiropas foreli – marmortoreli un šeit ir vairāk kā 200 putnu sugas. Ezera krastos ir izminitinājušies  ciematiņi un visur var pamanīt krāšņo ziedu audzes.                                           Tālāk ceļš uz  vecāko pili Slovēnijā- Bledas pili, kura atrodas klints galā – 130 metru virs ezera. Pils -muzejs  kur var klaiņot stundām, zinot, ka nekas un neviens netraucēs jūsu mieru un vērot Bledas ezeru un ainaviski bagāto apkārtni. Atpūtu ezera krastā varējām papildināt  ar speciālās krēmšnites baudīšanu ar skatu uz Bledas ezeru un pili augstā klintī. Ir ieplānots brīvais laiks un daudzi to pavadīja skaistajā pludmalē, kurā vārējam sauļoties un peldēties. Bet drosmīgākie  - baudīja nobraucienu ar plostiem pa krāčaino kalnu upi (brauciens ar instruktoru pavadībā).  Raftinga -  ikviens dalībnieks, kā balvu saņēma labu adrenalīna devu. Tālāk mēs dodamies uz Triglava nacionālo parku. Tas nosaukts valsts augstākā kalna – Triglava (2864 m)- vārdā. Triglava (trīs ne pārāk izteiktas virsotnes) ir slovēņu svētums un simbols, kas attēlots valsts karogā, daudzos mākslas darbos un suvenīros. Žēl, bet mums šai dabas brīnumu pasaulei tika atvēlēta tikai stunda. Parka teritorijā ir atklāti vairāk nekā 5500 savdabīgi dzīvnieki un augi. Te mīt kalnu kazas, lūši, lāči, ērgli. Mēs dodamies pastaigā Vintgara kanjonā līdz Šuma ūdenskritumam,  vērojām, kā kāda kalnu upīte izgrauzusi dziļu kanjonu klintī. Soļus šeit liekam ļoti uzmanīgi.  Savukārt vakarā, kad jau sāka krēslot, CREINA viesnīcas restorānā mēs varējām nogaršot slovēņu nacionālās virtuves ēdienus un dzērienus. Ko tad slovēņi ēd? Slovēņu virtuvē var sastapt: gan Austrumu, gan Viduseiropas, gan Vidusjūras valstu kulināriju iespaidus  - olīvu eļļa un garšvielas, visdažādākie žāvējumi ar ķiplokiem, eļļā vārītas strūdeles,  gibanica – kārtaina kūka ar biezpienu, magonēm, āboliem, riekstiem un medu. Sātīgi, garšīgi un jautri bija visiem. 

 

5. Diena.  Brokastis, kā jau parasti. Startējam no viesnīcas. Neaizmirstams piedzīvojums „Pazemes valstība”, jo šodien Postojnas alu apmeklējums – dabas veidota mākslas galerija 20 km garumā ar brīnišķīgām stalaktītu un stalagmītu veidotam zālēm, no kuriem apmēram 5 km pieejami tūristiem. Super.  Esam uz skatu laukuma – vējš matos, neliels dzestrums un bauda neaprakstāma. Paliekam bez elpas:  ala, upe, dziļi tālumā pilsēta un mazi cilvēciņi kaut kur lejā… Nedaudz bilžu, neliela atpūta un dodamies uz starta vietu, lai dotos alā.  Gida pavadība sākam ceļojumu alu sistēmā. Fotoaparātiem jāpaliek ārā. Vajag siltu apģērbu, jo tomēr  10C, un stingrus apavus. Garākiem par 1.80 m jāuzmanās. Brauciens ar vilcieniņu, pastaiga pa greznām pazemes zālēm dažādos līmeņos, salamandru apskate. Izsaucieni  - ah, eh, uh, apskaties tur, aaa bail, cik skaisti, iespaidīgi - un šis bija dzirdams pusotras stundas garumā no mūsu mutēm. Es teikšu  tā, ka esmu bijusi daudzās alās, bet šī pārspēja visas manis redzētās.                                                                                                                             Pēcpusdienas  saules stari lēnām pazūd aiz mākoņiem, kas kā balta siena aizsedz apvārsni. Sāk līt. Mēs laižamies aizvien zemāk, tuvojamies Adrijas jūras krastam, kur aug krūmveidīgi koki ar violetiem ziediem, pagalmā palmas, apkārt mazie piemājas lauciņi. Mēs izvēlamies ekskursiju uz seno pilsētiņu Piraņu, kas atrodas uz pīķveida akmeņainas pussalas, Slovēnijas tālākais rietumu punkts.            Tartīni -  laukums ( tā nodēvēts par godu vijolniekam, komponistam un mūzikas skolotājam)ar ielas kafejnīcām, ar daudz jauniem cilvēkiem, ar venēciešu stila pasteļkrāsas namiem, ar šaurajam ieliņām, kur pēkšņi parādās māju labirinti, akmeņaini ceļi, kuru malās viz olīvkoki un lauru koki un ar baznīcu kalna galā. No jūras krasta mūs šķir augsts mūris, Sv. Georga baznīca saskatāma no jebkuras pilsētas vietas. Foto un atvadu skatiens uz Piraņas ostu. Skaisti, vilinoši, bet tomēr kaut kā pietrūka…..Pēc stundas brauciena gar jūras piekrasti, piestājamies uz kārtīgu vīna degustāciju. Neliela ekskursija par VINAKRAS saimniecību:  vīna glabāšana, pārdošana un eksports, kā vīnu nevar nopirkt parastos vīna veikalos. VINAKRAS dzērienus piegādā dārgiem un smalkiem restorāniem, vai var nopirkt tikai VINAKRAS vinotēkā.  Beigas mūs aicināja vienkāršajā, bet elegantajā viesu zālē degustēt gan sarkanos, gan baltos  vīnus. Uzkodām – dažādi sieri. Es ne esmu vīnu speciāliste, bet ticiet, kā KRAS vīns ir kaut kāds īpašs. Žēl, ka smaržu, aromātu, visu buķeti nevar vārdos aprakstīt, vienīgi atcerēties. Stundas laikā nogaršojam kādas sešas vīnu šķirnes. Interesanti un tad jau nu bija tā, ka nemaz negribējās projām braukt, bet palikt pagalmā pie koši ziedošās magnolijas. Beidzot esam atgriezušies savā viesnīcā  un ātri gulēt!!!                                                                                                                                                                                       

6.- 7. Dienas. Jau sākam lēnām mostieties, brokastis. Rīts atkal saulains un mūsu mērķis aristokrātiska pilsētiņa Vācijā. Izbaudījām vēl pāris stundu brīvo laiku burvīgi skaistajā, romantiskajā pilsētiņa Baden - Badenē. Pusdienu pauze un neliela pauze termālajiem baseiniem. Tālāk mūsu ceļš Polijas virzienā. Mūsu ekskursija tuvojas noslēgumam.                                                                                                                             Eiropas zaļais dārgakmens – tā tiek dēvēta zeme, kas pasaules kartē parādījās tikai 1991.gadā, un, kuras teritorija ir trīsreiz mazāka nekā  Latvijas. Nelielā teritorija ar tajā iespiesto pārsteidzošo apkārtnes dažādību padara šo valsti par dabisku Eiropu miniatūrā.  Neslēpšu kā šajā krāšņajā Slovēnijas dabas nostūri ar jaukiem dabasskatiem, ar  tās viesmīlīgajiem un draudzīgajiem iedzīvotājiem -  gribētos  atgriezties vēl un vēl. Un baudīt visu nesteidzoties.

 

 

Teksts un foto: LECC AO Tamāra Molodcova



Jaunumi

Pieraksties lai saņentu jaunumus.