• lv
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība
Ekskursijas

KRĒTA- LIELĀKĀ SALA GRIEĶIJĀ

 Izlaižam iečekošanos u.c. procedūras – tātad esam Krētā!!! Tā mūs sagaida ar jauku siltumu ap +30 grādiem. Kalni un jūra, īstā vieta atpūtai. Kalni šeit izaug tieši no jūras, veidojot burvīgus skatus un Vidusjūra - kristāldzidrs un smaragdzaļš ūdens. Esam atraduši savu Tez Tour gidu, sakravājušies un dodamies ceļā, braucot pa kalnu serpentīniem uz savu mājvietu viesnīcu Eva Mari netālu no Agia Pelagija ciematiņa. Neatņemama piedeva, protams, bija jaukā un vieglā komunikācija ar Eva Mari viesnīcas saimnieku un ar personālu, kuri turklāt daudz zināja par mūsu valsti Latviju. Mums paveicās ar viesnīcu - ļoti laba, jauna, moderna, ar pietiekami plašām istabām, bezmaksas TV, iekļautām brokastīm. Šeit viesojāmies pirmo reizi un daudziem no mūsu grupas istabas balkons bija ar skatu uz jūru un kalniem!! Šo skatu baudījām katru rītu ēdot brokastis vai vakariņas, baudot sieru, augļus un vīnu. Tā nu mēs sajūsmināmies par skatiem, nedaudz pakrāmējam somas un dodamies pastaigā pa kalniem līdz jūrai, bet vēlāk līdz nelielam ciematiņam Agija Pelagija. Tas mums kļuva par ieradumu gandrīz katru vakaru – doties gar jūru, vienkārši baudīt vakaru, vērot iedzīvotājus un viņu ikdienu. Tā mēs lēnā solī devāmies līdz kādai kafejnīcai, vai pa šaurai smilšainai piekrastei –baudīt jūru. Sēžot restorānā vai uz soliņa baudījām fantastiski garšīgu saldējuma desertu.      

                            Pirmā diena – atpūtas diena. Izstaigājām savas viesnīcas dārzu. Nav aprakstāms tā krāšņums – viss pilnos ziedos, zaļums lauzās ārā pat no akmens un smarža(!), mmm... no saldi rūgtenas un maigas līdz ļoti saldai un intensīvai. Viesnīcas apartamenti iekārtoti pie dārza terasēs ar lielisku baseinu un tas viss iekārtots tā, lai viens otram netraucētu. Mēs gan daudz filmējam un  fotografējam, daudz peldam un garas stundas savas bālās miesas cepam saulītē. Bet kas gan var būt labāks kā apvienot pasīvu atpūtu ar ekskursijām. Tā mums bija izveidots nedēļas ceļojuma plāns.                                                                                                                                                        
 Otrās dienas rīts izskatās cerīgs – šoreiz esam ieplānojuši doties pa maršrutu ar kuģīti-prāmi uz Santorini salu, tas ir apmēram 2h brauciena attālumā – vienkārši atpūsties, pasauļoties un pafotografēt. Santorini sala ir viena no gleznainākajām salām un slavena ar mežonīgām vulkāniskas izcelsmes ainavām  - atdzisušie lavas lauki uz skaistā saulrieta fona. Uz salas ir divas piestātnes - brīnumainās pilsētiņas Ija un Fira. Tas ir apskates vērts. Izdomājam nākamajā reizē uz šo salu brauksim uz divām dienām. Baudījām Ijas  pilsētas seno arhitektūru, šaurās veikaliņu izraibinātās bruģētās ielas, baltās akmens mājas, suvenīru bodītes un tavernas. Nedaudz Firas vecpilsētas apskate - šeit atrodas labākie salas veikali, restorāni, kafejnīcas un viss, ko atpūtnieka dvēsele var vēlēties. Daudzi pagūst vēl nopeldēties, kā arī nogaršot salas pusdienas, vai saldējumu – arī ļoti labs. Beidzot tiekam mājās un vakarā atkal viss no sākuma - peldēšanās, pastaigas, čalas – kas var būt labāks par šo!
 
                                                                                                                                        
 
 Trešā diena. Solītais piepildījies.. Ja rīts vēl šķita nedaudz vēsāks, tad ap deviņiem cepiens kļuva nebaudāms. Samārijas aiza – 4-5 stundu pārgājiens pa Eiropas garāko (18 km) un skaistāko aizu. Pirmkārt: 3 cilvēki bija tendēti uz šādām aktivitātēm; otrkārt- viņi nezināja, cik ilgu laiku nāksies pavadīt ceļā un cik nogurdinoši tas būs, jo aizu takas var būt dažāda garuma un grūtības, bet  tomēr visi dodas ceļā, lai redzētu burvīgo ainavu un nolaisties leģendu un pasaku pasaulē. Krāsu gammas neaprakstāmas! Apkārt Baltie kalni - augstākie kalni Eiropā un patiešām elpu aizraujoši skati. Interesanti!  Tajā pašā dienā daudziem bija agrās un dzestrās sauļošanās rīts, tad ātri prom uz Hērakliju, skaisto ostas pilsētu. Pilsēta ar interesantu arhitektūru-  Venēcijas strūklakas, atlikušie sienas gabali - bastions vecā osta, Venēcijas pils, kas celta 16 gadsimtā, lai aizsargātu ostu. Iegādājamies biļetes uz muzejiem, jo tie tiek ieteikti kā apskates vietas. Ja apmeklējam arheoloģijas muzeju, kurā izstādītas Knosas pilī atrastās antīkās vērtības un iespaidīgs pasaules nozīmes displejs. Dabas un vēstures muzejā guvām ieskatu par grieķu slaveno vēsturi un sadzīvi. Kaut apskate ilga trīs stundas, to nenožēlojam, jo ekspozīcijas bija interesantas un plašas. Patīkama bija fonā skanošā nomierinošā mūzika un vēsums salīdzinājumā ar vismaz +30 grādiem ēnā, kas valdīja ārā. Nākamai reizei mums vēl paliek Atrakciju parks un Cretaaquarium. Pēc muzeja dodamies pastaigā pa promenādi gar jūru, baudām saldējumu – īstu mākslas darbu, jo ap dienas vidu kļuva ļoti tveicīgi un gribējās kādu atvēsinošu kārumu. Izpētijām vietējos veikaliņus un apmeklējām tirgu. Tajā ir visa apvienojums – sākot no svaigas gaļas, sieriem, augļiem un dārzeņiem līdz drēbēm un visādiem sīkumiem. Ak jā, par Hērakliju. Tur vienkārši ir jābūt un jāizbauda senatnes elpa. Krasta promenāde, parks, tūristiem piebāztās ieliņas, veikaliņi, kafejnīcas, laukumi – tas viss likās ļoti interesants un saistošs. Vakara daļu pavadām viesnīcā baudot sieru, augļus, cepumus un vīnu, jo vakarā sāka līt lietus un lietu solīja arī nākamajā dienā. Bet mums paveicās, austrumos visu nākošu dienu spīdēja saulīte!               
 
 
Nākošā diena – Knosas pils Hēraklijā– ekskursijas pa vēsturiskām vietām. Pils, kas veidota kā labirints, savulaik ir bijusi piecstāvu celtne ar 1400 istabām. Leģenda vēsta, ka labirintā tika ieslodzīts briesmonis Minotaurs. Minotaurs bija briesmonis ar cilvēka ķermeni un buļļa galvu. Dodamies ceļā tālāk – braucam pa kalnu ceļiem, lai redzētu apkārtni no augšas, pariņķojam pa kalnu serpentīniem utt. Vienā brīdī bijām sajūsmā par to, jo ceļi ir šauri, bet nu ar dažām zaudētām nervu šūnām esam veiksmīgi pieripinājuši pie brīnumskaista Plato Lasitilīdzenuma. Ar līdzenumā izaudzētajiem dārzeņiem tiek apgādāta visa sala un tur atrodas vairāk nekā 10 000 vējdzirnavu. Pa ceļam vērojam savvaļas kazas un citus kalnu iemītniekus. Tad apmeklējam vecu kalnu ciematiņu Krasi, kas atrodas ap 800m virs jūras līmeņa. Nākošais apskates objekts ir Panagia Kera sieviešu klosteris, ar 14.gs.dievmātes svētbildi, kurai tiek piedēvētas brīnumainas spējas. Nākošais apskates objekts ir Zeva ala, kasatrodas kalnos 1.400m virs jūras līmeņa. Ēzelīša mugurā vai kājām varējām nokļūt virsotnē pie Dikti alas. Kā leģenda vēsta šai alā ir piedzimis ZEVS. Alā tek pazemes upe un ir daudz krāšņu stalaktītu un stalagmītu. Tad apstājamies pie vīriešu klostera,kuru cēlis viens mācītājs 13 gadus. Vakarā braucam cauri Maliju. Pa ceļam vērojam banānu, palmu birzis un panorāmas ceļu gar līci, bet vakara kafejnīcas, viesnīcas un kalni- tas viss ir izgaismots un mēs baudām vakara jūras skatus.
 
       
                                                                                                                                                           
Vēl viena ceļojuma diena - šoreiz ceļš ved gar jūras krastu uz rietumiem, pa kalniem un lejām. Pa ceļam vērojam dabas skatus, kuri ir mainīgi un brīnišķīgi. Pirmā pieturas vieta - klosteris Armeni - krētiešu ticības un garīgās vienotības simbols, ne pārāk liels, tomēr tūristu plaši apmeklēts. Klosterim ir 20 celles viesu izmitināšanai, bibliotēka, muzejs. Klostera baznīcā var apskatīt zeltītu krustu ar dārgakmeņiem, kuram tiek piedēvētas brīnumainas spējas. Armeni klosterim bija svarīga nozīme atbrīvošanās cīņās gan pret turkiem, gan vāciešiem. Tālāk ir Rethimno vecpilsēta, kur atrodas iespaidīga cietokšņa atliekas. No cietokšņa paveras skaists skats uz pilsētu un ostu. To 16.gs. cēla venēcieši. Cietoksnī atradās- katoļu baznīca, atjaunotais turku minarets un divstāvu ēkas drupas. Pašlaik cietoksnī tiek veikti daļēji atjaunošanas darbi. Pati pilsēta ļoti skaista, kā jau daudzās Grieķijas pilsētiņās, gribas fotografēt katru māju un balkonu ar puķēm. Pa ceļam uz Kurnas ezeru baudījām ezera piekrastes dabu ar ziedošām rozēm un ziedošiem augiem. Kurna ir vienīgais dabīgas izcelsmes ezers (ezera dziļums sasniedz 20m) –ūdens ir zilganzaļš, ar lielisku pludmali. Aiz tā atrodas kalni. Šeit iespējams peldēties, iznomāt ūdens riteņus, kafejnīcās ieturēt maltīti. Tā dažiem vēl seko pelde ezerā, kalnu ezers kā nekā viss vienos akmeņos, bet ļoti silts. Fotografēšanai izmantojam netālu kalnā esošo skatu punktu. Ezerā mājo zuši, kas ir iecienīta delikatese. Nedaudz atpūtušies un izlocījuši kājas dodamies tālāk. Sasniedzam daudzu tūristu iecienīto galamērķi – kalnu ainavas mijas ar palmām. Iepriekšējā ceļojumā apskatījām austrumu daļu un viņa tomēr ir daudz kalnaināka, kaut ainaviskāka ir rietumu daļa, kur kūrorti ir būvēti uz kalniem, starp romantiskiem līdzenumiem.                                                                                                                    
 
       
Mūsu pēdējā dienas pasākums – Krētas folkloras vakars – tā ir tikšanas ar viesmīlību un dzīvesprieku.  Anopolis – miestiņš, kas atrodas kalnos. Vakars restorānā „Anopolis Palace“. Izvēlamies galdiņu pie pašas skatuves. Cik gan interesanti klausīties aizraujošo grieķu tautas mūziku un dziesmas, ēst tradicionālus garšīgus grieķu ēdienus – labākos grieķu salātus un tzatziki, dzert vieglus un lieliskus vīnus un dejot ugunīgas grieķu dejas. Mums iemācīja dažus tautas deju soļus uz vietas un mēs dejojām. Grieķiju diez vai kāds var iedomāties bez gardām olīvām un grieķu salātiem, sagatavotiem ar svaigu olīveļļu. Vakars bija unikāls un aktīvs. Pirms gulēšanas vēl izvēlamies omulīgu restorānu pie jūras, kurš bija atvērts tādiem vēliem viesiem kā mēs. Galdiņš pie loga, jūra gandrīz pie pašām kājām, pa atvērtajiem logiem ieplūst siltais oktobra gaiss un ir izvēlētas jūras veltes un vīns. Vēl izstaigājam jūras promenādi, nakts pelde – šis ir pēdējais vakars. Tātad ceļš atpakaļ - šodien jādodamies prom (lidmašīna ir 18:10) un mēs ātri sakrāmējam somas, jo Eva Mari viesnīcā ierodas citi viesi, bet mums ir vēl pusdienas saule. Esam nolēmuši vēl nedaudz iepirkties, doties uz mūsu ciematiņu iepirkt vietējos labumus un suvenīrus (olīveļļu, kura tiek uzskatīta par labāko pasaulē, jo tieši Krētā olīvkoki tiek visvairāk lutināti ar sauli, olīveļļas krēmus, šampūnus, ziepes, vīnogu raki, zāļu tēju un vietējās garšvielas). Ātri atgriežamies mūsu viesnīcā, lai pēdējo reizi baudītu jūru. Misija ir izpildīta. Tālāk mūsu ceļš ved caur kalniem. Par laimi nav daudz mašīnu un līdz lidostai tikām normāli. Bagāžas kontroli izejam ātri, lidojums veiksmīgs, esam atkal Rīgā un jau gribas atpakaļ. Latvija mūs sagaida ar viesmīlīgajiem +2C, tad varam sākt izbaudīt rudeni. Ceļojums bija neaizmirstams - krāsains, aktīvs un relaksējošs vienlaikus ar bagātīgu emociju buķeti. Krētas sala vilina ne tikai ar savu brīnišķīgo dabu, bet arī ar savu kultūru – leģendām, arhitektūru, mākslas darbiem, jo tas viss jāredz ar savām acīm, lai spētu izbaudīt un izjust salas burvību un pasakaino iespaidu.
 
 Teksts un foto: LECC AK 

Tamāra Molodcova

 



Jaunumi

Pieraksties lai saņentu jaunumus.