Ceļojuma laikā:  

  - redzējām iespaidīgus Tatru kalnus, kuri pavērās visā varenumā ar sniegotajām galotnēm un brīnišķīgas ainavas visa brauciena garumā. Grūti izstāstīt sajūtas, kādas valdīja šajā braucienā, to nevar izstāstīt, to vajag redzēt;                                                                                             

- tālāk mūsu ceļš cauri Karintijai, kas ir viens no Austrijas gleznainākajiem Alpu rajoniem un cauri neskaitāmiem tuneļiem. Alpi - īpatnējākie un skaistākie kalni, kuru smailās klinšu virsotnes atgādina ērģeļu stabules;

- pirmā ekskursija Veronā,  REDORO FRANTOI eļļas ražotne un degustācija, kur saimniecības saimniece iepazīstināja mūs ar olīveļļas ražošanas procesu un ar olīveļļas ārstnieciskajām īpašībām. Extra Virgin ir veselīga un bagāta ar mikroelementiem un ļoti vērtīga mūsu organismam, vēl šo  eļļu dēvē par Vidusjūras zeltu. Darītavai ir vairāk nekā 100 gadus un uzņēmuma vērtības ir: kvalitāte, patiesums, mīlestība. Uzņēmums ražo vēl vīnu un dabīgu kosmētiku, tā kā mums bija iespēja ne tikai iegādāties augstākās kvalitātes eļļu REDORO NOSTRANO, bet arī nobaudīt un degustēt reģiona vīnus, tādus kā: Excellent Italian un Grappa, un iepazīt Eremo del Garda kosmētiku;

- pusdienas pauze Rosenberger restorānā, kurš mums palutināja ar savu viesmīlību un kur mēs nobaudījām īstu Vīnes šniceli un kārumu – ābolu štrūdeli;

- sasniedzam daudzu tūristu iecienīto galamērķi, lai apskatītu lielākos un sniegotākos kalnus Šveicē. Skati mainās arvien brīnišķīgāki un iespaidīgāki, līdz nonākam līdz San Salvatores kalnam, kurā Rainis mīlējis kāpt kājām - jo tikai sliņķi tajā brauc. Tā ar tūristu vilcienu „virvju funikolari” pacēlēju, esam kalnā. Skati pasakaini!! Pašā kalna galā ir maza baznīciņa - kapella, kuru mums, steidzīgajiem ceļotājiem izdevās apskatīt. Mūs sagaida lietus, bet tas netraucēja apskatīt kalnaino Šveices dabu. Esam 912m v.j.l augstumā – kalnu ainavas tinas dūmakā, tādēļ tālumā esošie kalni ir slikti saredzami, bet tomēr  no jumta terases baudām skatus uz Lugāno ezeru. Pati pilsēta Lūgano ir ļoti jauka - vienos ziedos, bruģētas ieliņas, daudz dārgu villu un viesnīcu. Pastaigājam pa skaistu pilsētiņu un dodamies uz to vietu, kur pagājušā gadsimta pirmajā pusē dzīvoja Rainis un Aspazija. Šo vietu Rainis dēvēja par savu otro dzimteni un tur ir muzejs „svešuma” atvēlēts Raiņa un Aspazijas piemiņai (no 1905. gada līdz 1920. gadam).Šajā vietā ir ceļš pa kuru Rainis un Aspazija katru dienu devušies garās pastaigās, augstāk kalnos. Jā, mums ir vēlme redzēt šo dabu, kura iedvesmojusi lielāko Latvijas dzejnieku Jāni Raini uzrakstīt lielāko daļu no viņa izcilajiem darbiem. To vidū ir drāma „Uguns un nakts”, poēma „Ave sol”, lugas „Pūt, vējiņi”, un „Zelta zirgs” un dzejoļu krājumi „Klusā grāmata”, „Spēlēju, dancoju”. Ceļa malā ir Raiņa un Aspazijas dārziņš – vieta, kur atrodas piemineklis, kura otrā pusē latviešu un itāliešu valodā rakstīts, ka tas veltīts „Zelta zirga” autoram. Tālāk mūsu ceļš ved uz San Giorgio baznīcu Kastaņolā, kur ir kastaņu mežiņš – parks, Raiņa iemīļotā darba vieta ar lielisku skatu uz Lugānas ezeru un Sansalvatores kalnu. Dabas skaistums, fantastiska augu valsts daudzveidība: blakus biezām eglēm aug palmas, banānkoki un citroni un neskatoties uz to ka lija, gaisa temperatūra ap plus 20, tas viss radīja neaizmirstamus iespaidus. Tā ir tiešam romantiska, skaista vietiņa uz šīs zemes, kurā jāatgriežas. Apkārt kalni, vidū ezers, ļoti skaisti un liekas, ka te padzīvojot daudzi kļūtu par dzejniekiem;  

 

  

  - apmeklējām Šveices šokolādes fabriku – muzeju „Alpen Rose”,  kur ne tikai degustējam „īsto” šokolādi, bet arī redzējām šokolādes tapšanas ceļu. Jā, garšīga tā šveiciešu šokolāde. Ēdam cik varam, sapērkamies ne pa jokam un vēl par ražotāja cenām;

- dodamies bērnu pasaulē un izpriecājamies muzeja ”Visa Šveice miniatūrā”. Brīvdabā trīs kilometrus garā celiņa malām aplūkojām 113 Šveices interesantāko vēsturisko un mūsdienu celtņu precīzas kopijas mērogā 1:25. Ēkas izgatavotas no smilšakmens un dārzi ap tām ir īsti, tikai maziņi. Pie mājām spēlē mūzika, dejo mazītiņi cilvēciņi, traucas miniatūras automašīnas, vilcieni, kuģi, top jauni objekti. Maģiski, noslēpumaini piedzīvojumi un izpriecas – tas rada sajūtu, ka šeit viss ir iespējams;

- dodamies uz Gardas ezera pērli – Sirmioni, ārkārtīgi skaistu kūrortu ar senu arhitektūru un maziem restorāniņiem. Sakām braucienu ar laivu apkārt Garda ezeram (sērūdeņraža termālais ezers ir vissiltākais Itālijā), kur pavērās fantastisks skats uz skaligjēru pili. Krāšņa maza pilsētiņa ar ziedošu promenādi gar ezera krastu, ar mazām kafejnīciņām, tas viss majestātisko kalnu ielokā, kuri atmirdz ezera skaidrajā, zilajā ūdenī – Super Skaisti. Pilsētiņā aug milzīgi citroni un tie tiek izmantoti visos iespējamos veidos – ēdot, traukos, māju numuros. Tālāk mūsu ceļš ir apkārt Garda ezeram un ved gar pašu ezera malu, pa itāļiem tipiskajiem klinšu tuneļiem. Skati bija neizmirstami, jo viss izskatījās tik nereāli skaisti;

- ekskursija uz COSTADORO vīna darītavu, kura šobrīd ir Itālijā prestiža vīna ražotāja. Darītava ir radījusi vairāk nekā 100 gadus vecu, bagātu vīna dārzu ar daudzām vīnogu šķirnēm, no kurām ražo Bardolino, Spumante, Classico, Garda vīnus. Mums bija iespēja piedalīties degustācijas pasākumā un baudīt 5 Itāļu vīnus ar lieliskām šiem vīniem piemērotām uzkodām. Vakars bija unikāls, aktīvs ar latviešu dziesmām un vēl paspējam iegādāties super vīnus, jā Itālija lepojas ar savam vīnkopības tradīcijām;

– devāmies pa kalnu ceļiem un redzējām Austrijas apkārtni no augšas, pariņķojām pa kalnu serpentīniem un bijām sajūsma par to, ka ceļi šeit ir ļoti šauri. Kalnos spīd saule, ir 25 grādi un pa ceļam daži pagūst pat pasauļoties, kamēr ir sasniegts konkrētais punkts - novērošanas tornis. Bauda braukt. Bet nu ar asarām un ar dažām zaudētām nervu šūnām esam veiksmīgi pieripinājuši pie ceļojuma pieturas punkta Pyramidenkogel - pasaulē augstākā koka torņa, kura augstums ir 100 m. Augšā braucam ar panorāmas liftu, lejā ar ūdensnecaurlaidīgu Skyboxu. Brīnumskaista vieta – kāpnes uz debesīm, ar augstāko novērošanas skatu - no 70,6 m augstuma. Sapņa piepildījums - mēs stāvām uz platformas un skatāmies uz lielisko ainavu, kas atrodas pie kājām;

-apmeklējām interesanto, modernu šokolādes fabriku - muzeju „Zotter”  Rīgersburga, Austrijā. Tā tiešam bija garšīga un aizraujoša degustācijas ekspedīcija mums īstiem saldu mīļotājiem. Kompānijas dibinātājs Jozefs Zotters ir īsts sava darba fans un nodarbojas ar šokolādes ražošanu jau no 1992. gada. Doma par šokolādes ražošanu radās no viņa mīlestības pret šo produktu. Šokolādes ražotne „Zotter” gatavo savus saldumus no bioloģiski tīrām izejvielām. Kakao stilā rūpnīcā stiepjas īstas šokolāžu takas, pa kuram mēs ejam un vērojam visu šokolādes saldumu ražošanas procesu, no kakao līdz izsmalcinātam kārumam. Jā, ir ļoti interesanti, ļoti garšīgi un visiem te ir ko darīt. Degustējam, ēdam cik varam kakao un šokolādes gastronomijas saldumus. Tad pamatīgi iepērkamies veikaliņā. Šīs ir milzīgs „Zotter” šokolādes  teātris ar degustāciju & Zoo, apkārt skaistas, modernas skulptūras un fonā ļoti nomierinoša mūzika. Tālāk uz Zoo pie aitiņām, lamām, meža cūciņām, kuras drīkst barot un filmēt;

– dodamies uz Austriju un viena grupa dodas peldēt uz Villah lielāko un populārāko termālo ūdens baseinu. Lieliskais karsto avotu parks ir ļoti īpaša skaista vieta, kur 3 h izbaudījām siltā ūdens nomierinošo, ārstniecisko iedarbību, un kur ūdens temperatūra ir apmēram 37 C grādi. Pabaudam neskaitāmas ūdens atrakcijas (piepūšamās atrakcijas, gan slēgtajā, gan āra baseinos un protams neiztrūkstošās saules vannas). Bet otra grupa ir tie, kas vēlas iepazīt ļoti skaistu nelielo Villah pilsētu. Mēs lēni paklīstam pa šaurajām, romantiskajām ieliņām, pa antīko vecpilsētu ar senu kultūru, ar fantastisku baznīcu un benediktīniešu klosteri, kur var staigāt un staigāt stundām; - nedaudz iepirkāmies lielveikalos Itālijā, Šveicē, Austrijā un Polijā Viss izvēršas drusku stresaināk, nekā bija plānots, bet tomēr iepirkšanās centri tika ātri izstaigāti un atrasti kādi vietējie labumi - augstvērtīgie sieri, pasta, pesto, balzamiko un citas rūpniecības preces un suvenīri, ar secinājumu, ka viss tomēr ir īsts. Vēl pēdējo reizi iebaudām pa picas šķēlei;
- par mums rūpējas tūrisma firma „Rīgas tūristi” ar gidi Mārīti no Latvijas;                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                      - nakšņošana bija tūristu klases viesnīcās ar ērtībām un iekļautām brokastīm. Ļoti labas viesnīcas, jaunas, modernas, ar pietiekami plašām istabām, bezmaksas TV, kur izbaudījām nacionālos ēdienus un dzērienus, kā arī vietējo cilvēku sirsnību un viesmīlību.Tā septiņas dienās bijām ceļā un apbraukuši Austriju, Itāliju, Šveici. Skaisti bez gala, bet drusku skumji, jo kalni paliek arvien lēzenāki, kamēr izbeidzas pavisam un mēs atkal esam autobāņu gūstā. Bet kādreiz būs jāatbrauc vēl, lai izbaudītu vēl reizi šos lieliskus dabas skatus.