• lv
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība PRO
LSAB rīko otro Jauniešu forumu "Organizēta darba perspektīva nākotnē"



2020. gada 14. un 15. augustā Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LSAB) ar Fridriha Eberta fonda atbalstu rīkoja jau otro Jauniešu forumu "Organizēta darba perspektīva nākotnē".

 Pirmais LSAB Jauniešu forums notika 2019. gada novembrī, pēc kura tika saņemtas labas atsauksmes, tāpēc LSAB vēlas turpināt izglītot jauniešus par arodbiedrību kustību sakaru nozarē un kopumā, kā arī vajadzīgu un praksē pielietojamu informāciju.

Foruma mērķis ir :

  • informēt, ka Arodbiedrība ir organizēta darba perspektīva un var būt risinājums labākai darba nākotnei jauniešiem;
  • izglītot jauniešus par sociālo dialogu un kolektīvajām pārrunām sakaru nozarē;
  • pamudināt jauniešus aktīvi iesaistīties sociālajā dialogā gan savā darbavietā, gan Latvijā kopumā un veidot aktīvu sabiedrību, kas iesaistās lēmumu pieņemšanā un pārstāv visu sabiedrības grupu intereses.

Forumā piedalījās jaunieši un LSAB biedri no sakaru nozares uzņēmumiem SIA "TET", SIA "Citrus Solutions", VAS "Latvijas Pasts" u.c.

Pirmajā foruma daļā jaunieši un LSAB aktīvisti kopīgi vienojās par arodbiedrības vērtībām, misiju un darbībām, lai panāktu vēlamos rezultātus sakaru nozarē nodarbinātajiem Latvijā. LSAB prezidente Irēna Liepiņa īpaši uzsvēra jauniešu lomu arodbiedrību izaugsmē un aktīvas sabiedrības veidošanā, kur sociālajam dialogam ir noteicošā loma.

Forumu atklāja LSAB prezidente Dr. iur. I. Liepiņa un "Friedrich Ebert Stiftung" fonda direktors Baltijas valstīs Pīrs Kramrijs (Peer Krumrey).

Pīrs Kramrijs runāja par sociālo dialogu no politiskā viedokļa. Piemēram, Vācijā, Ziemeļvalstīs un arī citur Eiropā sociālais dialogs ir nepieciešams kā instruments, lai panāktu rezultātus sabiedrības kopējai labklājībai. Piemēram, Norvēģijā nevarētu pieņemt lēmumus bez arodbiedrību aktīvas līdzdalības. Savukārt Latvijā Arodbiedrību ietekme ir nepietiekama, kā arī sociālajam dialogam nav pietiekamas vērtības un pastāv uzskats, ka sociālais dialogs Latvijā ir formāls.

Pīrs Kramrijs uzsver, ka sociālais dialogs ir ļoti nozīmīgs sabiedrībā, arodbiedrības cīnās un aizstāv darbinieku intereses, sadarbojas ar darba devēju un nozares pārvaldes institūcijām (Satiksmes ministriju, VARAM u.c.). Viņš aicina jauniešus iesaistīties arodbiedrību kustībā, aktīvi līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, lai radītu labvēlīgu darba vidi savā darba vietā. Iesaistoties arodbiedrībā, var panākt rezultātus darbinieku un visas sabiedrības labklājībai.

Irēna Liepiņa savā prezentācijā uzsvēra, ka LSAB mērķtiecīgi virzās soli pa solim, lai sasniegtu rezultātus, kas ir svarīgi visiem sakaru nozares darbiniekiem. Lai sasniegtu labākus rezultātus ir nepieciešams, lai arodbiedrībā iesaistītos 50% un vairāk darbinieku katrā darba vietā. Arodbiedrība ir darbinieku kolektīvā balss uzņēmumā. Jo lielāks kopējais spēks, jo lielākas iespējas panākt rezultātus algu pārrunās, darba organizēšanā, sociālajām garantijām, prasmju pilnveidei un arī privātās dzīves un darba balansam. Darba devējam ir izdevīgi vienoties ar arodbiedrību par kopējiem noteikumiem (koplīgumā, ģenerālvienošanās), jo tad nav jāvienojas ar katru darbinieku atsevišķi un būtiski samazinās gan administratīvie, gan juridiskie izdevumi, pieaug darbinieku lojalitāte uzņēmumam un darba ražīgums.

LSAB ar degsmi organizē jauniešu līdzdalību arodbiedrībā un prieks, ka pieaug jauniešu interese par arodbiedrībām. Arodbiedrība veicina jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, piemēram, apkopojot jauniešu priekšlikumus darba procesa un darba vides uzlabošanai uzņēmumā, Latvijas ekonomikas veidošanai un tml. Pretējā gadījumā jauniešiem ir jāsamierinās ar lēmumiem, kurus pieņem citas sabiedrības grupas, cita paaudze.

LSAB aicina jauniešus iesaistīties LSAB Jauniešu padomē un izveidot aktīvu Jauniešu apakšpadomi katrā uzņēmumā. Jauniešu iesaiste arodbiedrības darbībā un citu jauniešu informēšanā par arodbiedrību ir ļoti svarīga, jo tādejādi jaunieši var ietekmēt darba vidi uzņēmumā un sabiedrībā notiekošo lēmumu pieņemšanu.

LSAB Jauniešu forumā uzstājās: Darba aizsardzības kompetentais speciālists Guntis Kalnietis ar prezentāciju "Koplīgums un Darba aizsardzība", Cilvēku tipu konsultante, Socionikas pasniedzēja Evija Čeprova ar prezentāciju "Cilvēku tipi un Komunikācija", Cert.lv attīstības projektu vadītājs Egils Stūrmanis par Drošību digitālajā vidē un cilvēka faktoru no antropoloģijas viedokļa.

Darba aizsardzības speciālists Guntis Kalnietis informēja par darbinieku iesaisti darba aizsardzības sistēmas veidošanā un arodveselības veicināšanā uzņēmumā. Pastāstīja, ko vajadzētu ievērot, lai nenonāktu konfliktā ar darba devēju. Par to, kāpēc uzņēmumā būtu jāslēdz koplīgums, ka koplīguma esamība pozitīvi ietekmē darba vidi uzņēmumā. Koplīgumā tiek iekļautas sadaļas, kuras padara saprotamākus darba aizsardzības pasākumus un to īstenošanu. Koplīgums paredz, piemēram, kādus darba aizsardzības līdzekļus iegādājas darba devējs, par kādu summu tiek kompensēta, piemēram, briļļu iegāde darbiniekiem utt. Pastāstīja arī par arodslimībām, plašāk apskatot tieši veselības traucējumus darbā pie datora un ieteikumus pauzēm un vingrinājumiem. Jauniešiem bija svarīgi uzzināt par profilaktiskajiem pasākumiem, kurus mēs katrs pats varam veikt savas veselības labā, lai saglabātu labu veselību un darbaspējas ilgtermiņā.

Socionikas pasniedzēja Evija Čeprova pastāstīja par dažādiem cilvēku tipiem. Pavisam ir 16 cilvēku sociotipi. Tas nozīmē, ka ir vismaz 16 dažādi uztveres veidi, kā katrs cilvēks redz pasauli. Socionika palīdz saprast sevi un citus, attiecības, komunikāciju un sadarbības mehānismus. Katrs cilvēks redz pasauli no sava skatu punkta. Nav viena vienīga pareizā redzējuma, ir vieta dažādiem viedokļiem. Izpētot sociotipus kolektīvā un ģimenē, iespējams saprast attiecību modeli un prast pieņemt citu viedokli un rīcību. "Būt apmierinātam – tā ir vienīgā reālā bagātība" (A.Nobels).

"Cert.lv" attīstības projektu vadītājs Egils Stūrmanis stāstīja par drošību digitālajā vidē. Drošība šajā pasaulē nozīmē uzticēšanos. Piemēram, sociālo tīklu drošība bieži vien ir atkarīga no cilvēka uzmanības vai neuzmanības. Ir riskanti bankas atsūtītā interneta saitē ievadīt savus pieejas kodus, pirms tam nepārliecinoties, vai saiti tiešām ir atsūtījusi banka. Lēmumu pieņemšanu bieži ietekmē emocijas vai loģika. Visbiežāk digitālajā vidē dažādās vietnēs ir nepieciešama autentifikācija un vajag padomāt par to, lai tiktu izmantotas dažādas paroles, lai tās ir pietiekami drošas. Egils Stūrmanis stāstīja arī par lietu internetu, par 5G un par nākotnes iespējām, kad lietas un algoritmi pieņem lēmumus cilvēka vietā.

Pirmās daļas noslēgumā jaunieši kopā ar LSAB aktīvistiem veidoja plānu, kā panākt arodbiedrības izaugsmi un veidot sadarbību ar darba devējiem, citām nevalstiskajām organizācijām un nozares pārvaldes institūcijām. Daudz labu ideju! Liels paldies visiem dalībniekiem!

Otrajā LSAB Jauniešu foruma daļā valdīja sportisks gars un jaunieši pildīja sporta uzdevumus svaigā gaisā atpūtas kompleksa "Turbas" viesmīlīgajā gaisotnē! Paldies Atim Sīlim par enerģijas pilno komandas saliedēšanu!

Galvenais jautājums jauniešiem foruma noslēgumā bijaL "Kad būs nākamais LSAB jauniešu forums? Mēs gribam piedalīties!"

Aicinām visus sakaru nozares jauniešus aktīvi piedalīties LSAB organizētajos jauniešu pasākumos! Veidosim darba nākotni kopā un aktīvi iesaistīsimies sociālajā dialogā!

Paldies Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības birojam par darbu! Īpašs paldies par komandas darbu Inetai, Aijai, Ervīnam un Elgai un visiem LSAB biedriem!

Vislielākais paldies "Friedrich Ebert Stiftung" fondam par atbalstu!



Jaunumi

Pieraksties lai saņentu jaunumus.