• lv
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība
LSAB INFO 2014.gada janvāris


 

LSAB- INF0

2014.gada  janvāris.

  Arodbiedrību aktivitātes (Pasaulē, Latvijā, sakaru nozarē)

 
 1.     Par algām.
 
   2014.gada janvārī notikušajā Pasaules Ekonomikas Forumā (WEF) nu jau skaļi un oficiāli ir atzīts, ka nevienlīdzīga labumu sadalē ir kļuvusi sistēmisks risks Nr1. Algu atšķirība starp top menedžmentu un strādniekiem ir pieauguši simtiem reižu ( tā šodien pēc mūsu amerikāņu kolēģu analīzēm, dažkārt starpība direktoru un strādnieku atalgojumā ir 326 reizes! Septiņdesmitajos gados tā bijusi 20 reizes). Tāda atalgojuma politika ir pievedusi pie tā, ka vienlaikus ar produktivitātes celšanos ir novērojams atalgojuma kritums (pat uz 20%), vai stagnācija. Šis process notiek vienlaikus ar darba garantiju sašaurināšanu likumā.
 
   Šie kapitālistu „panākumi” kļuvuši vairāk pieejami, jo darbinieku apvienības vai arodbiedrības kļūst arī „sašaurinātas”. Šodien pasaulē aptuveni 17% strādājošo ir apvienoti arodbiedrībās.
 
   Pasaules vadītāji, apzinoties nevienlīdzības risku sistēmai,- kā vienu no šā riska mazināšanas paņēmienu redz arodbiedrības kustības veicināšanā, jo kā, organizēto darbinieku pārstāvji, arodbiedrības efektīvāk un konstruktīvāk piedalītos jaunas atalgojuma politikas veidošanā.
 
   Tā ASV prezidents Baraks Obama šogad janvārī bija izteicies, ka „jāpalīdz arodbiedrībām organizēties, labāko darba nosacījumu strādniekiem un labāko algu vidusšķirai noteikšanai”.
 
    Vairākos ASV štatos, jau ir pieņemti likumi par minimālās algas palielinājumu, bet Baraks Obama plaši apspriež Valsts līmeņa minimālās algas nostiprināšanu 10.1USD/ stundā.
 
   Plašas diskusijas par algu palielināšanu vai par minimālās algas palielināšanu notiekas arī Apvienotajā karalistē. Jau ir nosaukti konkrēti cipari 7.0GBP/stundā notikto plānots ieviest divos posmos jau šogad.
 
21 no 28 EU dalībvalstīm ir noteikta minimālā šādā apmērā:
·         No 160EUR/ mēnesī Bulgārijā līdz 1874 EUR/mēnesī Luksemburgā.
·         11 dalībvalstīs minimālā alga ir mazāka par 500 EUR/mēnesī.
·         Latvijā minimālā alga 2014.gadā ir 320 EUR/mēnesī.
 
   Latvijā par nevienlīdzību arī sāka runāt. Jā, pagaidām tikai runāt. Latvijas arodbiedrības (LBAS un nozares) atalgojuma tēma ir viena no prioritāram un, Valdībai un arī darba devējiem tiek regulāri atgādināts par riskiem šādas tuvredzīgas, stagnējošas algu politikas īstenošanā.
Jāsaka, ka diemžēl, šodien stipri negatīvi, atalgojuma palielināšanu dempingo jaunu nodarbinātības formu skaitliskā palielināšana (pieaug pašnodarbināto darbinieku skaits, sadrumstalotie uzņēmumi apgrūtina iespējas organizēt darbiniekus arodbiedrībās, darba laiks joprojām kļūst nenoteiktāks: šodien jāstrādā nepilnā slodze, bet rītdien – virsstundas. Darba devējs manipulē arī ar darba laika noteikšanu).
 
   LSAB decembrī un janvārī bija ļoti sarežģītas pārrunas ar darba devēju, kurās pat tika skārti teorētiskie jautājumi, piemēram: kāda darba samaksas sistēma ir kolektīvo pārrunu objekts -  laika vai akorda? Pusēm vēl jo projām ir atšķirīgs viedoklis kā par sistēmu kopumā, tā par dažiem tās elementiem un efektivitāti. Galvenais arodbiedrības mērķis un virzība konsekventi, visos līmeņos ir darboties efektīvi, lai cilvēkus „neapčakarē”, lai darba samaksa atkal kļūtu pienācīga, atbilstoša kvalifikācijai.   „The world need a pay rise!” – Teica pasaules oligarhiem mūsu UNI ģenerālais  sekretārs Filipp Dženings!(pasaule pieprasa algu palielinājumu!)
 
2.Par darbinieku tiesībām
 
  2014.gada janvāra nogalē Eiropas Savienības komiteja par sociālām tiesībām (ECSR) ir publiskojusi gada atskaiti par konstatētiem pārkāpumiem darbinieku tiesiskajā jomā. ECSR ir konstatējusi, ka 2013.gadā ir vairāk kā 180  EiropasSociālas Hartas pārkāpumu, veselības aizsardzības, sociālas aizsardzības un sociālas aizstāvības jomās. Galveno kārt Grieķijā, Polijā un Rumānijā.
 
   Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC) uzskata ka tik negatīvs iznākums sociālā jomā ir Eiropas Savienības  Troikas darbības rezultāts (bargās „jostu savilkšanas” politikas efekts). ETUC iniciēja jau šogad maija mēnesī, Eiropas Savienības vadības komitejā sākt diskutēt par šo negatīvo slēdzienu sekām un ko darīt lai tomēr tiktu ievērotas fundamentālas Eiropas sociālās tiesības.
 
   Starptautiskas Darba organizācijas (ILO) atskaite arī pievērš uzmanību, ka nevienlīdzība ir problēma numur viens pasaulē un brīdina par bezdarba līmeņa pieaugumu. Tā 2013.gadā bezdarbnieku skaits ir pieaudzis līdz 5 miljoniem un sastāda 202 miljonu cilvēku, bet līdz 2018.gadam pieaug vēl uz 13 milj. cilvēkiem. „Jostu savilkšanas” un algu stagnācijas politika- ir nepareiza un neattaisnoja sevi! Pret „jostu savilkšanas” politiku jau no paša  sākumā protestējušas arodbiedrības, organizējot streikus un daudzas mierīgākas demonstrācijas, kā globāli, tā arī dalībvalstīs. Visskaļāk sanāca tieši Grieķijā, Portugālē, Polijā .
 
    Mūsu Globālā arodbiedrība UNI mērķtiecīgi strādā, lai mainītu spēles nosacījumus Globālā darba tirgū.
 
   Arī Pasaules Ekonomikas forumā  šogad galvenais lozungs ir bijis „Pārveidot Pasauli”!  
 
Dzīve rādīs vai tas ir viens un tas pats virziens, vai katra puse skatās pretējā virzienā?
 
3.     Par darbinieku līdzdalību uzņēmumu īpašumā.
          (Employee share in enterprise ownership)
 
Itāļu valdība, pēc konsultēšanos ar arodbiedrību, ir nolēmusi pārdot 40% „Poste Italiana” akciju.
            Mario Petito – SLP CISL union saka: „Itāļu valdības lēmums pārdot mazāko akciju daļu „Poste Italiana” – tā nav īsti privatizācija, jo 60% uzņēmuma akciju paliks zem publiskās kontroles. Tāds bija arī itāļu arodbiedrības priekšlikums, jo tas palīdzēs saglabāt svarīgus un izdevīgākus Pasta segmentus.
            Minoritāra privātā kapitāla piedalīšanās tikai stiprinās konceptu, ka nedalīta un integrēta kompānija spēs padarīt „Poste Italiana” stiprāku.””
 „Poste Italiana” nodarbina 144000 darbinieku. Nodarbinātības jomā nebūs lielu pārmaiņu, jo Itālijas valdība izskata iespēju piešķirt pasta darbiniekiem pasta īpašuma daļu. Arodbiedrība prasa 5%, kas dotu iespēju darbiniekiem ievēlēt savu pārstāvi, pasta Direktoru Valdē. Tas ir kaut kas jauns priekš Itālijas.
            Tā ka Eiropas Savienības pasta nozarē notikušas liberalizācijas un tehnoloģiskās pārmaiņas situšas ļoti spēcīgi pasta darbiniekus, kā nodarbinātības, tā arī atalgojuma jomās,- Itālijas piemērs izskatās pievilcīgs.
            Latvijā LSAB kārtējo reizi griežas pie augstāk stāvošām institūcijām, lai arī Latvijā aktualizētu legalizāciju darbinieku līdzdalības nosacījumus. Tas noderētu pie uzņēmumu privatizācijas.
 
4.     Arodbiedrības līderu tikšanās ar Latvijas jaunāsValdības pārstāvjiem.
 
   2014 gada 29.janvārī LBAS telpās tika aicināti piedalīties LBAS Valdes sēdē Mūsu Valsts premjerministre L.Straujumas kundze un LR labklājības ministrs Auguļa kungs. Mērķis: aktualizēt un kārtējo reizi atgādināt par darbinieku vēlmēm un no Valdības puses nepieciešamiem konkrētiem pasākumiem, lai apstādinātu krīzes periodā iedarbināto „jostu savilkšanas” politiku .
 
Ar valdību runājām par:
-iztikas minimumu (aprēķināšanu vai neaprēķināšanu );
-par iztikas slieksni (pie tā sāka strādāt LM);
-par minimālās algas celšanu;
- par neapliekamā minimuma celšanu (nodokļos);
-par izdienas pensijām;
-par 3. Līmeņa pensiju fondu plašāku iedarbi;-
-par Valsts dienesta likuma nepilnībām;
-par nostāju uzņēmumu privatizācijā, vai apvienošanā;
-par darba spēka palētināšanas centieniem no darba devēju konfederācijas puses pasliktinot nodarbinātības noteikumus darbiniekiem Latvijas Republikas Darba likumā:
-vēl daudz citu, specifisku nozarēm, jautājumu tika iesniegts rakstiski uz ko premjer ministres kundze atbildēšot vēlāk. Sociāla dialoga priekšrocības sola pildīt un pat attīstīt.
 
5.     Latvijas Pasta arodbiedrība saņem daudz pateicības vārdu no senioriem- bijušiem Latvija Pasta darbiniekiem.
 
           LP arodbiedrības cilvēki no visas Latvijas ir parūpējušies par to, lai sameklētu adreses un citus datus par LP bijušiem darbiniekiem, kas veltījuši Latvijas Pastam 30 un vairāk gadus, strādājot pastā.
            780 pensionētu veterānu ir saņēmuši Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja Arņa Salnāja personisko apsveikumu un nelielu saldumu dāvanu. Latvijas Pastā tas ir tradicionālais pasākums. Katru gadu arodbiedrības un administrācijas cilvēki saņem kvēlus pateicības zvanus no veterāniem.
 
Solidaritātē,
 
Zoja Semjonova
2014.gada 11. februāris.

 



Jaunumi

Pieraksties lai saņentu jaunumus.