• lv
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība PRO
Arodbiedrību prasības politiskajām partijām


Rīga, 2011.gada 1.septembris


Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības
prasības politiskajām partijām uz 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām.



     Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, izanalizējot uz 10.Saeimas vēlēšanām ar atsevišķām politiskajām partijām noslēgtos Saprašanās memorandus, secina, ka lielākā daļa arodbiedrību izvirzīto problēmu un jautājumu ir palikuši nerisināti. Arī Latvijas valdības darbība krīzes pārvarēšanā ir bijusi nesekmīga, jo tikusi vienpusīgi virzīta tikai uz valsts fiskālās situācijas uzlabošanu, atstājot novārtā nodarbinātību, sociālo drošību, veselības aprūpi, izglītību, iekšējo drošību, kā arī citus iedzīvotāju labklājībai un eksistencei svarīgus jautājumus.
     Lai Latvija varētu atgriezties uz mērķtiecīgas ekonomiskās izaugsmes un sociālās drošības ceļa, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība izvirza uz 11.Saeimu kandidējošajām politiskajām partijām sekojošas prasības:
1.    Ieviest vidējā termiņa valsts budžeta plānošanu turpmākajiem 3 gadiem;
2.    samazināt nodokļu kopapjomu darbaspēkam. Saglabāt samazinātās PVN likmes, kā arī ieviest pazemināto PVN likmi pamata pārtikas produktiem (pienam un maizei). Ieviest nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamo minimumu katram ģimenes loceklim, kā arī garantēt nodokļa kāpumu gadā ne vairāk kā par 25 %;
3.    Ierobežojot „ēnu” ekonomiku, nostiprināt darba koplīgumu un nozaru ģenerālvienošanos lomu tautsaimniecībā, īpašu vērību veltot darba samaksas nosacījumiem, darba koplīgumos iestrādātās sociālās garantijas atļaut iekļaut uzņēmumu attaisnotajos izdevumos;
4.    nodrošināt ilgtspējīgas sociālās drošības sistēmas funkcionēšanu, samazinot to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzība:
a.    saglabāt bezdarbnieku pabalstu izmaksas pamatprincipus;
b.    nodrošināt reālu finansiālo valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem. Saglabāt spēkā esošo ģimenes valsts pabalsta sistēmu.
c.    Izstrādāt valstī jaunu iztikas minimuma aprēķināšanas metodiku;
5.    Pensionēšanās sistēmas sakārtošanā ievērot iedzīvotāju intereses:
a.    saglabāt priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas arī pēc 2012.gada 1.janvāra;
b.    atjaunot  un pilnveidot pensiju indeksāciju, to saistot ar darba stāžu;
c.    saglabāt pensionēšanās iespējas ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos un smagos, un sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos arī pēc 2012.gada 1.janvāra, kā arī aktualizēt jautājumu par tiesībām uz izdienas pensijām atsevišķām darbinieku kategorijām (dzelzceļa transporta un aviācijas nozarēs);
d.    nodrošināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai trīs vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai atzīts par bērnu ar invaliditāti.
6.    garantēt iedzīvotājiem pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, tās finansēšanai atvēlot 2012.gadā vismaz 4 % no IKP, bet 2014.gadā – vismaz 4.5 % no IKP;
7.    garantēt iedzīvotājiem pieejamu un kvalitatīvu izglītību (no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai un tālākizglītībai), izglītības un zinātnes finansēšanai paredzot vismaz 8 % ikgadēju budžeta finansējuma pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
8.    vērtēt kultūras nozari un tautas mākslu kā līdzvērtīgu izglītībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai, un nepieļaut jebkādu budžeta samazinājumu nozares finansēšanai;
9.     paredzēt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu līdz iztikas minimuma līmenim 2014.gadā sasniedzot 60 %, 2020.gadā 80 %, kā arī pakāpeniski palielināt  atvieglojumus par apgādājamajām personām;
10.    izstrādāt darba vietu modernizēšanas un jaunu izveidošanas stratēģiju. Līdz 2020.gadam panākt nodarbinātību valstī  75 % apmērā no iedzīvotāju vecumā no 20 – 64 gadiem skaita;
11.     pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem no 2016.gada paaugstināt katru gadu ne vairāk par trim mēnešiem, saglabājot priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas uz visu pārejas laiku;
12.     izstrādāt precīzu darbaspēka attīstības politiku, atrunājot pasākumus un noteikumus izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanai vietējā darba tirgū, ES valstu un trešo valstu pilsoņu integrācijai Latvijā, plašāk izmantojot izglītības sistēmas iespējas un veicinot jauno speciālistu mobilitāti. Studiju programmas saskaņot ar reālajām darba tirgus prasībām.



LBAS Priekšsēdētājs   Pēteris KRĪGERS



Jaunumi

Pieraksties lai saņentu jaunumus.