Viesmīlības nozares ģenerālvienošanās

2020.gada 16. martā Latvijas Sakaru nozares arodbiedrība (LSAB) un trīs darba devēju organizācijas ir parakstījušas ģenerālvienošanos viesmīlības sektorā.

LSAB Pilnvaroto konferences balsojumā vienbalsīgi tika atbalstīts LSAB prezidentes Irēnas Liepiņas mandāts noslēgt ģenerālvienošanos viesmīlības nozarē.

Sveicam jauno LSAB valdes locekli E. Morozovu, kura pārstāv tūrisma un viesmīlības sektoru.

• Ģenerālvienošanās ir darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrības vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē.
• Ģenerālvienošanās ir lieliska iespēja sociālajiem partneriem savstarpēji vienoties par pieņemamiem noteikumiem nozarē. Tas palielina darba produktivitāti nozarē un veicina nozares ilgtspēju, spēju elastīgi reaģēt uz tirgus situāciju vietējā un starptautiskajā tirgū.
• Ģenerālvienošanās ir būtisks instruments nozares ekonomiskās darbības regulēšanā. Tas ļauj diviem ekonomikas spēlētājiem – darba devējiem un darba ņēmējiem – vienoties par būtiskajiem aspektiem savā nozarē – atlīdzību, darba tiesisko regulējumu, darba laiku, ražošanas procesiem, darbinieku kvalifikācijām, apmācībām un tml. Tas būtiski ietaupa darba devēju līdzekļus juridiskajiem pakalpojumiem, jo nav jāvienojas ar katru darbinieku atsevišķi, bet ir pietiekami darba līgumā ierakstīt atsauci uz nozares koplīgumu jeb ģenerālvienošanos.

• Ģenerālvienošanās kā instruments veicina ēnu ekonomikas mazināšanos, sociālo taisnīgumu un godīgu peļņas sadali nozarē, nodrošinot, ka darbinieki saņem daļu no ražīguma pieauguma, vienlaikus nepasliktinot darba devēja spējas gūt peļņu. Tas veicina uzņēmumam lojālu, čaklu un atbildīgu darbinieku piesaisti, jo “spēles noteikumi” ir abām pusēm saprotami, pieņemami un darbinieki ir ieinteresēti uzņēmuma ražīguma kāpināšanā.

• Ģenerālvienošanās parasti tiek noslēgta uz noteiktu periodu ar tiesībām ģenerālvienošanos pagarināt, ja abas puses tam piekrīt.

Eiropas Sociālā fonda projekta „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr. 3.4.2.2/16/I/002 ietvaros.

Meklēt