Vēlreiz par Arodbiedrību likumu
Jaunais Arodbiedrību likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.novembri. Līdz 2014. gada 31. oktobrim ir spēkā likums "Par arodbiedrībām" pieņemts 1990.gada 13.decembrī – tikai trīs grozījumi pastāvēšanas laikā. Jaunā Arodbiedrību likuma kodols: 1., 3., 10., 12., 13. un 15. panti, kā arī pārejas noteikumi. Arodbiedrību likumā ir 18 panti un tajos tiks regulēts:
· arodbiedrību statuss;
· izveidošanas un reģistrēšanas kārtība;
· darbības principus;
· arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu
ĪSUMĀ par būtiskāko biedriem:
Arodbiedrības jēdziens = brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses; Personas piederība pie kādas arodbiedrības vai personas vēlme iestāties vai neiestāties tajā nevar būt par pamatu personas tiesību ierobežošanai (4. pants);
Aizliegta: jebkāda rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši kavēt arodbiedrību izveidošanu, pakļaut tās valsts un pašvaldību institūcijām, darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, kā arī traucēt likumos un statūtos arodbiedrībām un to apvienībām noteikto funkciju izpildi un mērķu sasniegšanu (6. pants).
Mērķis = noteikt arodbiedrību dibināšanas un darbības vispārīgos noteikumus, kā arī principus, kurus arodbiedrības ievēro sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām (1. pants);
Autonomija: arodbiedrībām ir tiesības savos statūtos noteikt jautājumus, kas skar biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas procesuālo kārtību, biedru sapulces un pārstāvju sapulces kompetenci, sasaukšanas, norises un lēmumu pieņemšanas kārtību, izpildinstitūciju ievēlēšanas, lēmumu pieņemšanas kārtību, tiesības un pienākumus, kā arī statūtu grozīšanas kārtību. Arodbiedrība iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. Arodbiedrībai atbilstoši tās statūtiem var būt teritoriālās un citas struktūrvienības. Arodbiedrības patstāvīgās vienības organizatorisko uzbūvi, kompetenci, dibināšanas, darbības, lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka arodbiedrības statūti (10. pants).
Informācijas pieejamība: Arodbiedrībām ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām savu funkciju pildīšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi tās sniegšanai.
Biedru pārstāvība un aizsardzība: Arodbiedrības savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv un aizstāv savu biedru tiesības un intereses. Darba tiesību laikā un izbeidzot tās (piekrišanas prasīšana atlaišanai – Darba likuma 110. pants) .
Disciplinārsodu saskaņošana: darba devējs savlaicīgi konsultējas ar arodbiedrību par rakstveida piezīmes vai rājiena arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura līdztekus nolīgtajam darbam pilda pārstāvja pienākumus, izteikšanas pamatotību;
Papildus aizsardzība: darba devējam aizliegts bez attiecīgās arodbiedrības piekrišanas uzteikt darba līgumu arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura pilda pārstāvja pienākumus, izņemot likumā noteiktos gadījumus (13 panta septītā daļa).
Par Arodbiedrību likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības:
· Administratīvā (APK 41 panta pirmā daļa) – juridiskajām personām soda apmērs: EUR 70-1100);
· Civiltiesiskā atbildība – zaudējumu atlīdzība u. c.
Pārreģistrācija: līdz 2017.gada 31.decembrim jāveic nepieciešamā pārreģistrācijas darbi Uzņēmumu reģistrā. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs sešu mēnešu laikā no Arodbiedrību likums spēkā stāšanās dienas arodbiedrību reģistrā esošos ierakstus par arodbiedrībām, kuras nav izslēgtas no arodbiedrību reģistra, iekļauj biedrību un nodibinājumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot pārreģistrāciju .