Arodbiedrību speciālistu un aktīvistu pūles, enerģija un radošais potenciāls tika lielā mērā pieprasīts, visos līmeņos, kuros arodbiedrības pārstāvji darbojās – Pasaules, reģionālajos, sektoru, Valstu un uzņēmumu līmeņos.

 

Sakarā ar mērķtiecīgiem kapitālistu vai, kā tagad saka, darba devēju un arī Valsts pārvaldes institūciju mēģinājumiem sašaurināt arodbiedrības ietekmi un mazināt arodbiedrības spēku darbinieku vai strādājošo vidū, kā likumdošanas, tā arī praktiskajos gadījumos. Tādos kā nepamatotās atlaišanas, netipisko darba līgumu nepareiza pielietošana, manipulācijas ar darba laiku, darba samaksas sistēmām un piemaksām par īpašiem gadījumiem, piemēram, tādiem kā virsstundas - ļoti aktivizējušas arī arodbiedrības.

 

Rūpīgi un sistemātiski pētot un novērojot Pasaules mēroga arodbiedrību aktivitātes, varam konstatēt, ka 2013.gadā tika ievērojami atmodušies Amerikas (kā ziemeļi tā arī dienvidi), Āfrikas un Āzijas darba ļaudis – visos šajos reģionos cilvēkiem vajadzēja izciest milzīgu varas iestāžu un multinacionālo kompāniju spiedienus, lai veidotu arodbiedrību, lai viņa tiktu atzīta, kā sociālais partneris, atalgojums, normālās darba vides sakārtošanā, tā arī lai būtu cilvēciska darba devēja attieksme pret darba spēku, ne vis kā ar priekšmetu vai robotu, kuru var izmest vai izmantot un salauzt. Šajos reģionos bija gadījumi, kad arodbiedrības aktīvisti tika pat arestēti...

 

Arī mūsu nozares arodbiedrības biedri bija spiesti ar streika paņēmienu cīnīties par cilvēka cienījamo attieksmi ,kā piemēru, varu nosaukt Walmart,Metro, Bangladesh, IKEA, T-Mobile (Deutsche Telecom filiālēs), Latin Amerikas, Āfrikas, Malāzijas arodbiedrību protesta akcijas.(par šiem notikumiem regulāri tika atspoguļots UNI mājas lapā).

 

 Eiropas arodbiedrības arī šogad iniciēja plašas protesta akcijas ar lozungiem : „Par sociāli atbildīgu Eiropu”, „Pietiek runāt vajag darīt”, „Stop jostu savilkšanas pasākumiem!’’. Plašas demonstrācijas un streiki notikuši Portugāle, Grieķijā Spānijā, Francijā , Polijā, Šveicē, Somijā un citur...

 

Darba devēju pārstāvji negulēja, tā - mūsu kolēģi no Vācu sakarnieku arodbiedrības Ver.di ir veikuši aptauju Deutsche Telecom darbinieku vidū. Rezultāts ir sekojošs:

-          67% aptaujāto teica, ka darba devēji pierunā darbiniekus lai nepiedalās arodbiedrībā, runā par to negatīvi un vājā arodbiedrības reputāciju;

-          72% darbinieku domā, ka tikai kopā ar arodbiedrību un koplīgumu var uzlabot darba apstākļus.

 

Gada nogalē, sakarā ar privatizācijas un citām no darba devēja puses ne visai patīkamām aktivitātēm, tādām, kā nepamatotas atlaišanas, pasta sektorā tika vērojama milzīga darbinieku pretestība.  Kā piemēru var nosaukt,- Royal Mail , Syndicom (Swiss Post), DHL (Kanādas filiāle), Unite un citos gadījumos , kad darbinieku protesta akcijas vainagojās ar uzlabojumiem darbinieku labā.

 

Pēdējos (krīzes) gados arī darba likumdošanas jomā ir vērojamas izmaiņas (katrā Valstī savādākas) un diemžēl man nav piemēru ko minēt, kā uzlabojumu par labu darbiniekiem. Darba likuma normas attiecībā pret darbiniekiem pasliktinājumi Polijā – pazuda no  darba likuma pants par 40 stundu darba nedēļu. Lielbritānijā avīzēs ( „Theguardian”) apspriež, ka varbūt pensijas vecumu skaitīt no 70 gadiem?

 

Pie mums, Latvijā, ir iesniegti vairāk, kā 60 priekšlikumi, kā darba devējam „elastīgāk” izrēķināties ar darbinieku un kā mazāk samaksāt (piemēram: uz ½ samazināt samaksu par virsstundām). Tāpēc, mums arodbiedrības aktīvistiem, speciālistiem un juristiem ir nepieciešams stiprs mugurkauls, lai izturētu šo vērienīgo uzbrukumu uz darbinieku tiesībām, kas mums tiek uzspiests šodien.

 

Mūsu valsts aktīvākie arodbiedrības aktīvisti ir savākuši 17.000 parakstu zem lozunga: „Rokas nost no darba likuma!” Šie paraksti ir iesniegti Saeimai . Mūsu (LSAB) arodbiedrības aktīvisti ir savākušu 2000 parakstu.

 

Tāpēc, mums arodbiedrības cilvēkiem šodien uzdevums numur viens – uzrunāt mūsu kolēģus, kas nav mūsu rindās, pievienoties uzņēmuma, Valsts, Eiropas un Pasaules arodbiedrību saimei, lai aizstāvētu esošās vērtības ir un izcīnītu progresu gan atalgojuma, gan sociālo garantiju jomā.

 

Atvadoties ar 2013.gadu nocitēšu kāda tautas dzejnieka pantiņu:

 

 

 

Kaut mazliet žēl,

Ka gads ir atkal galā,

Tu tomēr gaidi –

Jaunais nāk,

Lai laimes daudz,

Lai bēdas garām...

Ar prieku sirdī

Gadu sāc!

 

 

Solidaritātē

Zoja Semjonova