2021.gada 10. augustā gleznainajā Bīriņu pilī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO (LSAB PRO) biedri pulcējās uz Koplīgumu forumu. Foruma ieskaņā ikviens priecājās atkal satikt domubiedrus dzīvē, parunāties pie kafijas tases un būt daļai no kolektīvās kopbildes, kas ir daļa no LSAB PRO tradīcijām.
(foto Aija Krodere)
Koplīguma forumu ar uzrunām atklāja tā rīkotāji - LSAB PRO prezidente Irēna Liepiņa un Fridriha Eberta fonda Baltijas valstīs direktors Pērs Krumrejs (Peer Krumrey).
Irēna Liepiņa uzrunā uzsvēra arodbiedrību lomu, kas vienlaikus sniedz uzlabojumus darbiniekiem un izrāvienu biznesam. LSAB PRO prezidente atzina, ka pastāv tieša ekonomiska saistība starp arodbiedrību izplatību valstī un ekonomisko labklājību – jo plašāk pārstāvētas arodbiedrības, jo labāks ir valsts iedzīvotāju dzīves līmenis. Tāpat Irēna Liepiņa izcēla arodbiedrību lomu konfliktsituāciju risināšanā – gan ikdienā, gan turbulences apstākļos.
Fr. Eberta fonda Baltijas vadītājs Pērs Krumrejs uzrunā minēja trīs vērtības, kas ir viņa pārstāvētā vecākā Vācijas politiskā fonda pamatā – taisnīgums, solidaritāte un līdzdalība. Viņš uzsvēra, ka koplīgumi, kurā trīspusēji vienojas valsts, darba devēji un darba ņēmēji, ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem.
LSAB PRO – paraugs citām nozarēm
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits sveica foruma dalībniekus ar video uzrunu, kurā viņš atzina, ka Satiksmes ministrija vienmēr ir aktīvi sadarbojusies ar nozares arodbiedrību, regulāri tiekoties divpusējās un trīspusējās sanāksmēs.
“Esmu gandarīts, ka LSAB PRO iet līdzi laikam – iestājas par mūsdienīgu procesu vadību un seko nozares attīstībai Eiropā un pasaulē. Arodbiedrības ir ļoti svarīgas sabiedrības saliedēšanai un demokrātisko vērtību sargāšanai. Šai ziņā Jūsu arodbiedrība var būt labs piemērs citu nozaru arodbiedrību kustībai Latvijā,” teica T. Linkaits.
Viņš minēja, ka sakaru nozare mainās, parādās jauni, iepriekš nebijuši risinājumi un izaicinājumi – pieaug e-komercijas apjoms, attīstās tehnoloģiju iespējas, mainās arī sabiedrības paradumi un vajadzības. Ministrs aicināja nozari piemēroties šīm pārmaiņām un padarīt tās par iespējām.
T. Linkaits uzsvēra, ka Satiksmes ministrija ir atbalstījusi arodbiedrības centienus koplīguma slēgšanā pasta nozarē un solīja arī turpmāk atbalstīt pasta nozares un sakaru darbinieku nozares ģenerālvienošanās dialogu. Ministrs uzskata, ka sociālais dialogs veicina darbinieku lojalitāti un produktivitāti nozarē, rada paredzamības un drošības sajūtu darbiniekiem un pārliecību, ka darbinieki ir novērtēti arī par atbildīgo un grūto darbu klātienē Covid-19 apstākļos.
Uzrunas noslēgumā T. Linkaits pateicās nozares arodbiedrības dalībniekiem par darbu un līdzšinējo produktīvo kopsadarbību, vēlot jaunas atziņas forumā, labu veselību un ģimenes atbalstu ikdienas gaitās.
Kolektīvā aizsardzība – tik svarīga kā nekad iepriekš
Forumā LSAB PRO prezidente Irēna Liepiņa sniedza prezentāciju par koplīgumu sistēmām Eiropā un koplīgumu attīstību Latvijā. Viņa informēja par organizācijas darbību trīs virzienos:
“Šobrīd, kā nekad agrāk, ir aktuāla darbinieku kolektīvā aizsardzība Covid -19 ietekmē un darba tirgus transformācijā uz digitālu, emocionāli savādāku un strauji mainīgu darba vidi,” uzsvēra Irēna Liepiņa.
Izvērtējot Eiropas arodbiedrību koplīgumu sistēmas, LSAB PRO prezidente uzskata, ka Latvijai būtu jāvirzās no Centrālaustrumeiropas modeļa, atbilstoši kuram mūsu valsts strādā šobrīd, uz Ziemeļeiropas pieeju, kurai esam piederīgi gan ģeogrāfiski, gan pēc būtības. Centrālaustrumeiropas modelim raksturīgs valsts centrēts koplīguma modelis ar piekrītošu pārrunu stilu, savukārt Ziemeļeiropai - korporatīvais koplīgumu modelis ar integrējošu pārrunu stilu. Šo atšķirīgo pieeju spēks uzskatami redzams skaitļos – Ziemeļeiropas modelī koplīgumu pārklājums ir 87,1%, kamēr mūsu esošajā modelī tas ir vien 27,1 %. Līdzīga aina paveras arī arodbiedrību spēka samērā: Ziemeļeiropā arodbiedrību biedri ir 64,7% no darba ņēmējiem, bet Centrālaustrumeiropas – 13,1%. Sakaru nozarē gan šī situācija ir nedaudz labāka, jo arodbiedrībā pārstāvēti aptuveni 30% nozares darba ņēmēju.
Kā izcilu Ziemeļeiropas modeļa piemēru Irēna Liepiņa uzskata Islandes modeli, par kuru foruma dalībniekiem bija iespēja uzzināt sīkāk, jo forumā kā lektore bija uzaicināta viešņa no Islandes - Gundega Jaunliniņa.
Islandē visi darba ņēmēji kļūst par arodbiedrības biedriem
Gundega Jaunliniņa ir latviete, kas pusaudža gados devusies uz Islandi studiju apmaiņas programmā, bet apprecējusies un palikusi uz dzīvi šajā vulkānu zemē. Gundega ir mamma trīs bērniem un aktīva darbiniece vairākās arodbiedrību organizācijās, tostarp lielākajā Islandes arodbiedrībā ASÍ. Tajā apvienojušies aptuveni divas trešdaļas Islandes darba ņēmēju 5 nacionālās apvienībās un 46 arodbiedrības visā valstī. Gundega saka, ka izprast arodbiedrību struktūru Islandē nav viegli, bet galvenais, ka katrs darbinieks, uz kuru attiecas koplīgums ir tās arodbiedrības biedrs, kura ir noslēgusi koplīgumu.
Darba ņēmējs var būt arodbiedrībā gan atbilstoši savai profesijai, nozarei, izglītībai, kā arī reģionam. Arī darba koplīgumi tiek slēgti dažādos līmeņos – nacionālā, reģionālā, starpnozaru, uzņēmumu, rūpnīcas līmenī vai arī pēc profesijas, darba veida un nozares. Gundega stāsta, ka darba ņēmējs, uzsākot darba attiecības, automātiski kļūst arī par arodbiedrības biedru.
Darba tirgus Islandē ir labi organizēts ar spēcīgām arodbiedrību un darba devēju organizācijām, kas savā starpā slēdz koplīgumus par darba samaksu un citiem nodarbinātības noteikumiem (darba laiku, virsstundām, brīvdienām, slimības lapu apmaksu, atvaļinājumu, uzteikuma nosacījumiem utt.), kas skar darba ņēmēju un darba devēju intereses. Sociālie partneri ir atbildīgi par koplīgumu izpildi un praksi.
Likums par arodbiedrībām vai, tā saucamais Darba likums, nosaka „spēles“ noteikumus Islandes darba tirgū. Visi koplīgumi, kuri tiek slēgti un darbojas valstī, tiek būvēti uz „Vispārējā koplīguma„ pamata, kas nosaka minimālos noteikumus visam darba tirgum Islandē. Tas nozīmē to, kad neviens individuāli vai kolektīvi slēgts līgums nedrīkst darba ņēmējam noteikt zemāku atalgojumu vai sliktākus darba apstākļus kā tos, kas ir norādīti „Vispārējā koplīgumā“.
Gundega stāsta, ka nākamie Islandes arodbiedrību centieni ir vērsti uz to, lai darba ņēmējs saņemtu vienlīdzīgu atalgojumu - neatkarīgi no dzimuma, etniskās piederības, pilsonības vai seksuālās orientācijas.
(Gundega Jaunliniņa un Irēna Liepiņa)
Tiesības būt nepieejamiem
Koplīguma forumā viesus uzrunāja arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (VAS LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, kurš sacīja, ka gan arodbiedrības, gan infrastruktūras uzņēmumi ir piedzīvojuši būtisku transformāciju, viņaprāt, šobrīd priekšplānā izvirzījusies komunikācijas nozīme. Savlaicīgi sarunājoties un prasmīgi virzot pārmaiņu vadību, ir iespēja iztikt bez konfliktu eskalācijas. Atzinīgi vērtē sadarbību ar LSAB PRO.
Vēstule Ziemassvētku vecītim
VAS “Latvijas Pasts” valdes pārstāvji Kristaps Krūmiņš un Anda Ozola, vēršoties pie klātesošajiem, atzina, ka labs koplīgums nodrošina nepārtrauktu dialogu. Kristaps Krūmiņš to salīdzināja ar vēstuli, ko bērni raksta Ziemassvētku vecītim – tādā veidā skaidri pasakot, kas tieši viņu iepriecinātu, nevis liekot vecākiem to iztēloties. Līdzīgi arī arodbiedrības biedri var dot uzņēmuma vadībai ziņu, kas tieši ir nepieciešams.
Klausoties foruma noslēdzošo runātāju, LDDK tautsaimniecības ekspertu Jāni Hermani, kurš dalībniekus iepazīstināja ar aktuālajiem datiem sakaru nozarē, tā vien šķita, ka pasta nozares darbinieki Ziemassvētku vecītim varētu rakstīt par atalgojumu uzlabošanu. Lai arī pandēmijas laikā nozares atalgojums ir audzis, tas joprojām nav sasniedzis vidējo valstī. To panākt ir viens no nākamajiem LSAB PRO darba uzdevumiem.
Raksta autore - Zane Eniņa
Pieraksties lai saņentu jaunumus.
