Pēc Nīderlandes arodbiedrības konfederācijas FNV ielūguma grupa LBAS speciālistu un dalīborganizāciju pārstāvju š.g. 10.-13. oktobrī bija vizītē Nīderlandē.
Pieredzes apmaiņas brauciena mērķis bija iepazīties ar Nīderlandes trīspusējā sociālā dialoga sistēmu, arodbiedrību darbību un pieredzi sociālā dialoga veidošanā visos līmeņos, īpaši pievēršot uzmanību koplīgumu slēgšanas procesam un regulējumam.
Sociālo un ekonomikas lietu padome
Sociālo un ekonomikas lietu padome ir sociālo partneru trīspusējās sadarbības institūcija. Padome darbojas kopš 1950.gada un iesaista trīs puses – 11 darba devēju organizāciju pārstāvjus, 11 darbinieku organizāciju pārstāvjus, kā arī 11 „kroņa pārstāvjus”.
Darba devēju un darbinieku organizāciju pārstāvji pārstāv lielākās konfederācijas. Darbinieku pārstāvji ir nozīmēti no trim nacionālajām arodbiedrību konfederācijām – FNV (8 vietas), CNV (2 vietas), MHP (1 vieta).
Kroņa pārstāvji ir neatkarīgi eksperti un mediatori, kurus nozīmē Nīderlandes Karaliene. Tostarp, Nīderlandes Centrālās Bankas prezidents un Nacionālā Ekonomikas politikas analīzes biroja pārstāvis.
Padome pēc savas iniciatīvas vai pēc valsts ministriju lūguma sniedz padomus, viedokli un priekšlikumus par ilgtermiņa darba tirgus jautājumiem, tostarp, uzņēmējdarbības ilgtermiņa stratēģiju, pensiju sistēmas stabilitāti, starptautisko tirdzniecību, izglītību un citiem jautājumiem, kuri var ietekmēt valsts darba tirgu. Padomi un priekšlikumi tiek izstrādāti padomes darba grupās un vēlāk apstiprināti padomē. Priekšlikumu gala versiju apstiprina padome.
Darba lietu fonds
Darba lietu fonds, divpusējo sociālo partneru sadarbības iestāde, darbojas kopš 1945.gada. Fonds apvieno darba devēju un darbinieku pārstāvjus, kas pamatā risina īstermiņa darba tirgus jautājumus. Fonda valdi veido astoņi darba devēju pārstāvji un astoņi darbinieku pārstāvji. Darba lietu fonda darbību finansē Sociālo un ekonomikas lietu padome, kā arī sociālie partneri.
Fonds sagatavo nacionālo koplīgumu priekšlikumus un projektus, ātri reaģē uz darba tiesību un politikas izmaiņām, kā arī seko līdzi nozaru koplīgumu slēgšanai un paplašināšanai.
FNV
FNV, lielākā Nīderlandes arodbiedrību konfederācija, apvieno 19 arodbiedrību organizācijas ar 1,4 miljoniem arodbiedrības biedru. FNV pamatā nodarbojas ar arodbiedrību kustības stratēģiskiem jautājumiem un politiku.
FNV lielākā dalīborganizācija ir arodbiedrību apvienība Bondgenoten ar 465 000 biedriem. Tā apvieno dažādu nozaru arodbiedrības, tostarp, celtniecības, metāla, komercindustrijas un pārtikas ražošanas arodbiedrības. Ja FNV nodarbojas ar nacionālo politiku, tad Bondgenoten nodarbojas ar nozares politikas veidošanu un sniedz pakalpojumus biedriem.
Populārākie arodbiedrību pakalpojumi biedriem ir šādi:
- koplīgumu slēgšana biedru vārdā, uzlabojot darbinieku darba apstākļus;
- juridiskā palīdzība;
- finanšu konsultācijas;
- nodokļu samaksas pakalpojumi;
- atlaižu sistēmas nodrošināšana biedriem.
Šobrīd arodbiedrība par saviem prioritārajiem virzieniem ir izvēlējusies: bezdarba samazināšanu un novēršanu, jau iepriekš „investējot darbiniekos”, sadarbībā ar darba devējiem tā panāk darbinieku kompetenču paaugstināšanu un atbalsta biedrus karjeras plānošanā, kā arī cīnās pret darba līgumu pārāk elastīgiem nosacījumiem.
Galvenie koplīgumi, kurus ir noslēgusi Bondgnoten, regulē pensiju uzkrājumu, izglītības un invaliditātes jautājumus.
Koplīgumu slēgšanas un koplīgumu paplašināšanas regulējums
Koplīgumu slēgšana notiek uzņēmuma un nozares līmenī. Pārsvarā koplīgumi tiek slēgti nozaru līmenī, izņemot lielus uzņēmumus, kuri regulē darba attiecības ar uzņēmuma koplīgumu, piemēram, Heineken, Phillips, TATA un Shell. Ir noslēgti vairāk nekā 500 nozaru koplīgumi, kas aptver 80% no darbiniekiem. Nozares koplīgumus slēdz ne tikai par minimālās darba samaksas nosacījumiem, bet arī par bērnudārzu jautājumiem, darba laiku un atvaļinājumiem, izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanu.
Kopumā Nīderlandē sociālo partneru sadarbība ir izplatīta un populāra. To izskaidro ar vēsturisko vietējo iedzīvotāju īpatnību visus sabiedriskus jautājumus risināt pārrunu ceļā un meklēt savstarpējo izdevīgumu. Savstarpējā izdevīguma panākšanu piemēro tirdzniecībā, sabiedriskajos pakalpojumos, kā arī sociālajā dialogā. Vēl viena vēsturiska īpatnība ir tieksme apvienoties organizācijās. Līdz ar to darba devēji aktīvi apvienojās organizācijās un konfederācijās. Tas būtiski atvieglo koplīgumu slēgšanas procesu, jo nozares arodbiedrībām pretī vienmēr ir attiecīgā nozares darba devēju puse.
Nozaru definēšanā pastāv neskaidrības, jo nav tiesību akta vai klasifikatora, kas sniegtu vienotu katras attiecīgās nozares definīciju. Darba devēju nozares organizācijas līdz ar to ne vienmēr ietver tās pašas profesijas un apakš profesijas, kuras ietver arodbiedrību nozaru organizācijas. Taču sociālie partneri veiksmīgi pārvar šo izaicinājumu, katrā nozares koplīgumā atrunājot, uz kādām profesijām tas attiecās.
Nīderlandē ir plaši izplatīta koplīgumu paplašināšana. Lai koplīgumu atzītu par vispārsaistošu, tam jābūt jau noslēgtam sociālo partneru starpā un jāaptver darbinieku vairākums attiecīgajā nozarē. To, vai koplīgums aptver darbinieku vairākumu, nosaka Sociālo lietu un nodarbinātības ministrija. Tādejādi koplīgumu paplašināšana procesā ir iesaistīta valsts iestāde. Tā pārbauda, vai sociālo partneru organizācijas atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem un apstiprina ar savu lēmumu koplīguma vai tā daļas vispārsaistošu statusu.
Ar tiesību aktu ir noteikts, ka pirms koplīguma paplašināšanas tam jāaptver vismaz 60 % no darbiniekiem attiecīgajā nozarē. Ja koplīgums aptver 55 % to var atzīt par vispārsaistošu tikai, ja pastāv īpaši apstākļi. Koplīgumu var paplašināt uz laiku no diviem mēnešiem līdz pat diviem gadiem atkarībā no jautājuma un nozares specifikas.
Pieraksties lai saņentu jaunumus.
