2019. gada 08. oktobrī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības biedrs Sandis Mečajs piedalījās Eiropas arodbiedrību institūta (ETUI) rīkotajā seminārā “ Mākslīgais intelekts: Algoritmu un e- pārvaldības izpratne”. Seminārā kopumā piedalījās 20 Eiropas valstu arodbiedrību biedri (pārstāvot ap 10 dažādas valstis un nozares). Semināra mērķis bija apkopot un risināt konkrētus arodbiedrības jautājumus par MI (algoritmu izmantošanu, dziļo mācīšanos, datu analīzi).
Seminārs veidots kā pirmais no vairākiem turpmākajos 4 gados. Augstāks mērķis, kas balstīts šī semināra pamatā, ir stiprināt arodbiedrības un ETUC kopumā, kad šobrīd EU un nacionālajā līmenī tiek veidota MI stratēģija, kas paver iespēju mainīt MI ietekmi uz darba vidi , balstoties uz cienīga darba principu, cilvēcisko vērtību un līdztiesību ievērošanu. To visu panākot, apmainoties ETUC biedru starpā ar pieredzi, bažām par MI ietekmi jau šobrīd uz darba ņēmēju ikdienu, un vienlīdzīgu ieguvumu sadali, kopīgi apzinot veidus kā to uzlabot.
Pirmais jeb testa seminārs bija balstīts uz ETUC pārstāvju darbošanos darba grupās, diskusijām, lai kopīgi nonāktu pie nākamajiem soļiem un veidotu kopīgu platformu arodbiedrību MI stratēģijas jautājumos, lai pēc to izveides vai vienlaicīgi nacionālos līmeņos, EU līmenī būtu iespējams panākt spēcīgu un arodbiedrību vērtībās balstītu kopēju MI stratēģiju.
Lai raisītu diskusijas un stiprinātu pārstāvju pārliecību par jau esošo MI un algoritmu izpratni, seminārs tika veidots caur dažādu MI tematikas ekspertu prezentācijām un arī izbraukumu uz Vrije Universiteit Brussel, kuras paspārnē tiek veidots MI pieredzes centrs, kas drīzumā tiks publiski atvērts, nodrošinot iespēju sabiedrībai, uzņēmējiem u.c. interesentiem apspriest, veidot un realizēt ētisku un uz cilvēku vērtībām balstītu MI izveidi :
Semināra MI tematikas prezentāciju tēmas:
- Vai jūs tiešām domājat, ka algoritmi ir neitrāli?
o (Aida Ponce del Castillo,ETUI)
- MI un algoritmi par e-pārvaldība. Kā e-pārvaldībā tiek izmantoti MI?
o (Franca Salis-Madinier, EESC biedre, Francijas CFDT valstssekretāre)
- Algoritmu atbildība pret digitāli pastarpinātu darbaspēku
o (Claudio Agosti,TrackingExposed)
Katra no prezentāciju tēmām raisīja diskusijas un palīdzēja veidot dziļāku izpratni par MI darba grupām – strādājot jau ar reālo gadījumu analīzi un esošo situāciju arodbiedrību iesaistē MI stratēģijas izstrādē nacionālajā līmenī.
Būtiskākie jautājumi/atbildes, atziņas pēc katras no prezentācijām un arī MI pieredzes centra apmeklējuma:
- Kas uzņemas atbildību, ja MI savos algoritmos veic izvēli, rīcību , kura izraisa cilvēka nāvi? Izstrādātājs, lietotājs, MI īpašnieks (juridiskā persona)?
o Atbilde: Tieši par šo šobrīd EU diskutē un dotajā mirklī skaidras atbildes nav. Tomēr pēc savas būtības par MI algoritmu formulām un izvēli balstītu, izveidotajos algoritmos, pilna atbildība ir izstrādātājam. Tādēļ ir jāakcentē profesionālās ētikas apguve EU un nacionālajā jurisdikcijā izstrādātājam apgūstot profesiju un regulāri atjaunojot to .
- Tika izvērsta diskusija par nepieciešamību atjaunot diskusiju arī par Vispārējo datu regulu un izmaiņām tajā no sociālo partneru puses. Esošā redakcija ir nepietiekama ar 88. pantu, kas ir vienīgais kurā pieminēta datu apstrāde saistībā ar nodarbinātību.
o Beļģijā un Zviedrijā, Itālijā nav pieņemama situācija, kas ir pieļauta Latvijā, ka darbinieks gan darba laikā, gan ārpus darba laika tiek izsekots un kontrolēts ar GPS u.c. risinājumiem darba devēja interesēs, pārkāpjot darba ņēmēja intereses un pat privātumu. Tiesiskais regulējums ir nepietiekošs esošajā MI un datu iegūšanas/apstrādes praksē.
o Kā arī nepieciešams aizsargāt darba ņēmēju intereses MI izmantošanas praksēs personāla atlasē, kur ir iespējama algoritmā balstītas diskriminācijas vien dēļ kandidāta dzīves vietas, vecuma, dzimuma, pat apstākļos, kad pieredze un izglītība ir identiska.
- Kā piespiest izstrādāt MI un algoritmus atvērtajā (open source) , ne slēgtajā (closed source) kodā, lai tie būtu pārskatāmi un caurspīdīgi?
o Diemžēl konkurences apstākļos izstrādātājs aizsargājot savas intereses un komercnoslēpumu to nedarīs. Tādēļ labākais veids būtu līdz ar arodbiedrību iesaisti EU un nacionālajā līmenī definēt datu kvalitātes kritērijus (Latvijas gadījumā, tas jau ir izdarīts vien valstiski jāpieņem lēmums to padarīt par piespiedu faktoru, tiesa gan datu ziņā, ne MI algoritmu vēl šobrīd https://data.gov.lv/eng, kas līdzīgs iesākts arī EU līmenī http://data.europa.eu/euodp/en/home
- Kāds būtu iemesls kādēļ arodbiedrības netiek aicinātās uz sarunām par MI jautājumiem un tiesiskā regulējuma ieviešanu?
o Valsts balstās uz nozaru redzējumu, neskatoties uz to, ka šis jautājums ietekmē visu nozaru darba ņēmējus un sabiedrību kopumā.
o Arodbiedrībām ir jāpārvar bailes un neziņa par MI un MI elementiem. Šajos darba ņēmēju ietekmējošos jautājumos ir jāskatās no sociālās (darba vides,ētikas, privātuma) prizmas, kur arodbiedrības ir un būs eksperti. Tas ir Mākslīgais intelekts: Algoritmu un e-pārvaldības izpratne ETUI semināra galvenais mērķis.
- Sabiedrība izvēlējās digitalizāciju vai tā tika uzspiesta?
o Uz šo jautājumu nebija skaidras atbildes, diskusija izvērsās plaša un nonākot pie atziņām, kas pieminētas arī 4. Industriālās ēras aprakstos. Līdz ar to digitalizācija ir vien jāpieņem kā cilvēces evolūcijas forma, bet neaizmirstot līdzdarboties tās cilvēciskuma stiprināšanā.
- Kas ir algoritmos balstīta diskriminācija?
o Digitalizējoties, algoritmos balstītās MI izvēles aizvien biežāk noved pie diskriminācijas un tādēļ ir būtiski lobēt atvērto datu (open data) un anonimizētu datu izmantošanas statistikas regulāru publicēšanu sabiedrības interesēs.
o Kā piemēri tika minēti : Uber brauciena maksas dažādība (vienlīdzīgos nosacījumos dažādiem lietotājiem) un šādu tiešsaistes platformu darbinieku darba nosacījumu pārkāpumi. Latvijas gadījumā tie būtu Bolt, Yandex u.c.
- Sekoja arī izvērsta diskusija par algoritmu negodīgumu.
o Izmantojot iegūtos klientu un darba ņēmēja datus, darba devējs turpina izstrādāt aizvien peļņu nesošākus biznesa modeļus, piekopjot nevienlīdzīgu peļņas sadali.
o Cīņai ar to tieši šobrīd, kad šis jautājums ir aktuāls EU līmenī nepieciešams izmantot visu iespējamos ceļus, lai panāktu juridiski saistoša regulējuma pieņemšanu atvērtajiem datiem (open data) un algoritmiem (https://algorules.org/en/home/)
- Pārrunājot pieredzēto apmeklējuma laikā nonākts pie dažiem kopīgiem secinājumiem:
- Algorithm accountability for digitally intermediated labor
o Lielai daļai dalībnieku ekspektācijas bija augstākas un paralēlēs ar zinātnisko fantastiku. Tomēr prezentācijas un interakcijas iespējas, kas dalībniekiem, tika sniegtas vēl publikai neatvērtajā centrā, sniedza patīkamu izskatu MI risinājumu attīstībā, apmācībā un sociālajā integrācijā, kur cilvēkam atvēlēta svarīgākā loma.
o Tomēr šajā procesā iztrūka daudz dziļāks ieskats tieši MI risinājumos no darba vides puses, kas arodbiedrībām ir vissaistošākais.
o Tika akcentēts dzimumu līdztiesības jautājums, praktiskajā MI risinājumu implementācijā no Nīderlandes pārstāves Judy Hofferpuses , kas tika novērots arī centrā. Kā piemēru ņemot eksoskeletonus. kas tiek tekstēti un veidoti balstoties vien uz vīrieša fizioloģiskajā niansēm , neskatoties uz to, ka nozarēs, kur tie tiks pielietoti, tie būs paredzēti arī sieviešu ikdienas darba atvieglošanai.
o Identificēt kādi un noteikt kā tiek izmantoti no darba ņēmēja iegūtie (sniegtie, novērotie u.c.) dati darbavietās?
o Pārrunas par arodbiedrību iesaisti e-pārvaldības stratēģiju izstrādē, ieviešanā.
o Indentificēt darba ņēmēju darba digitālā novērtējuma ietekmi uz pašu darbaņēmēju.
o Identificēt algoritmu lēmumu pieņemšanu, kas ietekmē vai pat diskriminē darbaņēmēju.
Identificētās lietas pie kurām turpinās strādāt arodbiedrība:
o Trauksmes cēlāja tiešsaistes platforma, kas padarītu procesu ātrāku, drošāku trauksmes cēlājam. Esošā Latvijas pieredze balstās uz ļoti daudziem riskiem, kas attur cilvēkus no tās izmantošanas. Šeit Claudio Agosti jau ir veicis lielu darbu ar Gobaleaks ar savu darba grupu.
Līdz ar to atliek vien iepazīties dziļāk ar to un pielāgot Latvijas īpatnībām. Platformas izmantošana - auditorija būtu arodbiedrību biedri (visi uzņēmuma darbinieki), kuri spētu arodbiedrībām primāri nodot informāciju par jebkuru pārkāpumu un arodbiedrības jau strādātu tālāk ar šo informāciju – bez nepieciešamības priekšlaicīgi atklāt identitāti trauksmes cēlājam.
o Atvērto un anonimizētu datu juridiski saistošas regulācijas ieviešana Latvijā. Darbs pie šī jau iesāktshttps://data.gov.lv/eng, vien nepieciešams veikt lobiju, lai publiskajam un privātajam sektoram, tā būtu obligāta un juridiski saistoša prasība. Tā mēs samazināsim slogu uz valsts iestādēm un centralizēsim informāciju vienlaicīgi to padarot pieejamu sabiedrībai kopumā.
o Informatīvās kampaņas uzsākšana nacionālajā līmeni par datu vākšanu un izmantošanu, gan no VPDR, gan MI izmantošanas dimensijas – kas būtu ne tikai no klienta, bet arī darba ņēmēja skatu punkta. Šobrīd Latvijā nav iesāktu projektu šajā virzienā.
o Regulāra arodbiedrības biedru aptaujas veikšana par iegūto pieredzi un ietekmi darba vietā saistībā ar par viņiem iegūtajiem datiem darba vietā. Aptauju rezultātos iegūtos aktuālos riskus jau iekļaujot ģenerālvienošanās līgumos, aizsargājot darba ņēmējuintereses.
o Proti digitalizācijas laikmetā izteiktas grūtības apgūt un pieņemt jaunos risinājumus ir tieši beļģu jaunajai paaudzei, kas ir tiešā kontrastā ar Latvijas pieredzi un zināmo Eiropas tendenci kopumā, kur tieši vecākajai paaudzei ir grūtības pieņemt izmaiņas un jauno e-pārvaldības risinājumus.
Ieteikumi:
o Nepieciešams ieviest tiesisko regulējumu „atvērto datu” principam, ko nāktos pieņemt visām tautsaimniecības nozarēm, strādājot ar Latvijas Republikā iegūtiem datiem.
o Publiskā telpā jābūt anonimizētiem statistikas pārskatiem, par šādiem atvērtajiem datiem. Tas veidos sabiedrības izpratni kopumā par šādu datu apstrādes principiem, vajadzībām, ieguvumiem, mazinot populistisku ministru lēmumu leģitimitāti, balstoties uz šauru NVO vai darba devēju lobija rezultātā sniegto informāciju.
o Publiskajā sektorā izmantotajiem MI algoritmiem ir jābūt publiski pieejamiem un veidotiem atvērtajā kodā (open source). Ja privātais sektors, atsaucoties uz komercnoslēpumu,to atteiksies darīt, valsts nodokļu maksātāji attiecībā pret publisko sektoru tādā veidā iegūs gan uzticību, gan pārliecību, tam ka netiek veidoti algoritmi, kas balstās uz jebkādiem diskriminācijas, privātumu aizkarošajiem faktoriem.
o Tas veicinās ātrāku valsts pārvaldes digitalizāciju, jo iesaistītajām pusēm viss būs caurskatāms un mainoties izpildītājam projektos tiks saglabāts turpinājuma princips, kas iztrūkst tādos digitalizācijas projektos kā https://www.eveseliba.gov.lv/.
o Veidojot iepirkumu MI izstrādei publiskajam sektoram obligātam nosacījumam būtu jābūt, ka tas tiek veidots ar atvērto kodu, tas ļaus Latvijai būt līderei e-pārvaldības ieviešanā, mazinot birokrātisko slodzi uz nodokļu maksātājiem.
o Ja tomēr valsts baidās zaudēt ienākumus kādā formā no šobrīd un nākotnē izmantotajiem MI risinājumā esošiem algoritmiem, tad pastāv iespēja iepirkumos iegādāto „Atvērtā koda jeb pirmkoda” risinājumu publicēt jau ar šo atsauci, kur būtu definētas saistības, ja kāds to vēlēsies izmantot privātiem, komerciāliem nolūkiem (jāsaņem atļauja vai jāmaksā autoratlīdzība).
Ar cieņu,
Sandis Mečajs
LSAB biedrs
Tet AO
Pieraksties lai saņentu jaunumus.
