6. UNI Europa konference norisinājās Belfāstā un šogad iezīmēja arī UNI Europa 25 gadu jubileju. LSAB PRO aktīvi piedalījās un pauda atbalstu Ukrainai un demokrātijas stiprināšanai, kā arī vadīja mandātu komisiju UNI Eiropa konferencē.
LSAB PRO galvenais uzdevums ir ieraudzīt labākos piemērus kā visveiksmīgāk pārstāvēt biedru intereses šajos ģeopolitiskajos apstākļos. LSAB PRO vārds izskanēja godam 700 dalībnieku konferencē, kurā piedalījās 35 Eiropas valstis un 5 ārpus Eiropas valstis. Nodibinājām kontaktus un stiprinājām sadarbību un solidaritāti Eiropas sakaru arodbiedrību vidū. LSAB PRO prezidente atkārtoti tika ievēlēta UNI Eiropa valdē (executive committee).
Konferenci atklāja Belfāstas mērs Mikijs Marejs un Ziemeļīrijas pirmā ministre Mišela O’Nīla, uzsverot arodbiedrību nozīmīgo lomu taisnīgākas un iekļaujošākas sabiedrības veidošanā. O’Nīla solīja ciešu sadarbību ar arodbiedrībām, lai kopīgi virzītu reģionālo līdzsvaru, nodarbinātību un dekarbonizāciju.
CWU ģenerālsekretārs Deivs Vords uzsvēra nepieciešamību pēc jauna kolektīvo sarunu modeļa, īpaši laikmetā, kurā darba pasaule piedzīvo straujas pārmaiņas mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju dēļ.
Diskusijās un paneļos arodbiedrību līderi no dažādām valstīm dalījās ar piemēriem, kā tiek stiprināta arodbiedrību ietekme un biedru skaits:
• Īrijā FSU ir dubultojusi ikgadējo biedru pieaugumu, paplašinoties arī tehnoloģiju sektorā un noslēdzot novatoriskus līgumus par mākslīgā intelekta izmantošanu bankās.
• Austrijā GPA panākumi balstās uz iekļaujošu pieeju un sadarbību ar medijiem, lai aktualizētu darbinieku vajadzības.
• Vācijā ver.di cīņa par labākiem darba apstākļiem Amazon rūpnīcās ilga kopš 2013. gada un tagad aptver 13 objektus.
• Polijā OPZZ-KP izveidoja TechForce – starpuzņēmumu arodbiedrību aliansi tehnoloģiju nozarē.
• Rumānijā SITT izcīnīja kolektīvo līgumu Auchan pēc trīs gadus ilgas organizēšanas.
Vienlaikus tika uzsvērts, ka juridiskas garantijas nav pietiekamas bez darbinieku spējas pašorganizēties un iestāties par savām tiesībām no spēka pozīcijām.
Konferences laikā tika prezentēta arī jauna iniciatīva – Kompetences centrs cilvēktiesību pienācīgai rūpībai –, kas, ar Vācijas valdības atbalstu, mērķē stiprināt darbinieku tiesības un veicināt korporatīvo atbildību.
UNI Europa un UNI Global līderi – Olivers Rētigs, Kristija Hofmane un citi – noslēdza pirmo dienu ar pārliecinošu vēstījumu: tikai kopā un organizēti arodbiedrību kustība var būt pietiekami spēcīga, lai izcīnītu cieņu, taisnīgumu un drošību ikvienam Eiropas pakalpojumu nozares darbiniekam.
Konferences 2.diena
Otrā konferences diena Belfāstā pulcēja vairāk nekā 600 arodbiedrību pārstāvju no visas Eiropas, apliecinot darba ņēmēju apņēmību cīnīties par taisnīgākiem noteikumiem un stiprākām kolektīvajām tiesībām.
Lieveke Norga (ACV-PULS, Beļģija) uzsvēra vēsturisko cīņu par darba un brīvā laika līdzsvaru, aicinot uz 8 minūšu pārtraukumu 8. maijā visā Beļģijā. Arī Īrijas CWU pārstāvis Ians Makārdls uzsvēra kolektīvo sarunu nozīmi, norādot: "Cieņa darbā nedrīkst būt privilēģija, tai jābūt tiesībām."
Īrijas arodbiedrības CWU, Mandate, SIPTU un FSU saņēma pirmo balvu “Uz priekšu caur kolektīvajām sarunām”, bet Vācijas ver.di – otro, par panākumiem Deutsche Post kampaņā, kur zemāk apmaksātajiem darbiniekiem izcīnīts algu pieaugums virs 16% un piesaistīti vairāk nekā 20 000 jaunu biedru.
Arodbiedrību pārstāvji no dažādām valstīm dalījās pieredzē par cīņu sarežģītos apstākļos:
• ETUC ģenerālsekretāre Estere Linča asi kritizēja uzņēmumus, kas grauj arodbiedrības, un uzsvēra nepieciešamību publiskos līgumus saistīt ar kolektīvajiem līgumiem.
• Somijas arodbiedrība PRO aicināja meklēt jaunas līgumu jomas un stiprināt komunikāciju.
• Solidarnosc (Polija) ziņoja par plašiem protestiem saistībā ar mazām garantijām kolektīvajā līgumu.
Tika īpaši atzīmēta UNI Europa kampaņa “Nevien publiskā iepirkumu konkursa bez koplīguma”, kas tika uzslavēta kā reāls pārmaiņu instruments.
Franks Vernekes (ver.di, Vācija) aicināja padarīt šo kampaņu par ilgtermiņa prioritāti visā Eiropā. Svarīgs diskusiju punkts bija publisko iepirkumu reformas, kur deputāti no Eiropas Parlamenta – Gabija Bišofa, Hanne Gedina un Sara Matjē – vienojās par ciešu sadarbību ar arodbiedrībām šīs reformas īstenošanā.
Dienas noslēgumā Ziemeļīrijas ekonomikas ministre Dr. Kaoime Arčibalda uzsvēra pienācīgas darba samaksas nozīmi:
"Galvenais ekonomikas veiksmes mērs ir tas, cik lielā mērā tā nodrošina strādniekus un viņu ģimenes ar pienācīgiem ienākumiem."
Saruna ar Ouenu Reidi (ICTU) un Deivu Vordu (CWU) apliecināja augošo jaunās paaudzes interesi par arodbiedrībām un nepieciešamību tās aktīvi organizēt.
Konferences 3.diena
Noslēdzoties UNI Europa konferencei, uzmanības centrā bija viens no mūsdienu svarīgākajiem izaicinājumiem – mākslīgā intelekta (MI) ietekme uz darba vidi un pakalpojumu sektoriem. Diskusijās uzsvērts gan tehnoloģiju potenciāls, gan riski, kas skar darba ņēmēju tiesības un sociālo aizsardzību.
BECTU pārstāve Filipa Čildsa no Apvienotās Karalistes norādīja, ka 66% biedru uzskata MI ietekmi par negatīvu, īpaši uz radošajiem darbiniekiem, ārštata un pašnodarbinātajiem. Viņa aicināja pēc izpildāmiem aizsardzības pasākumiem un lielākas caurspīdības.
Arodbiedrību pārstāvji no visas Eiropas pauda līdzīgas bažas:
• Elke Maesa (Beļģija) un Odisejs Hacidis (Vācija) uzsvēra nepieciešamību pēc GDPR saderīgas datu pārvaldības.
• Mari Karmena Donate (Spānija) pieprasīja, lai visus MI lēmumus uzrauga cilvēks, novēršot diskrimināciju.
• Frederiks Favro (Francija) brīdināja, ka MI nedrīkst kļūt par kontroles rīku, bet jāatbalsta darbinieku izaugsme.
• Korīna Ferreira (Francija) aprakstīja banku sektora "kluso" digitalizāciju, kuras rezultātā peļņa aug, bet algas stagnē.
• Rikardo Sakone (Itālija) aicināja pēc saistošiem Eiropas tiesību aktiem, lai aizsargātu autoru tiesības un radītu jaunas sociālās aizsardzības formas.
Vienlaikus tika izcelti arī pozitīvi piemēri, kā MI var kalpot kā atbalsta rīks. Anete Mikelsena (Dānija) iepazīstināja ar iniciatīvu apmācīt miljonu dāņu MI prasmēs, izmantojot nacionālo digitālo partnerību.
Noslēgumā konference ievēlēja jauno vadību:
• Olivers Roetigs un Peteris Helbergs tika pārvēlēti attiecīgi par reģionālo sekretāru un prezidentu.
• Līveke Norga (ACV Puls) kļuva par pirmo viceprezidenti.
Konference noslēdzās ar rezolūciju pieņemšanu, uzsverot apņēmību cīnīties pret galēji labējiem politiskiem spēkiem un aizstāvēt demokrātiju.
Pieraksties lai saņentu jaunumus.
