2.marts - Vienlīdzīgas darba samaksas diena
EIROPAS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PRESEI: Vienlīdzīgas darba samaksas diena — Eiropā sievietes joprojām saņem vidēji par 16,4 % mazāk nekā vīrieši
Briselē, 2012. gada 2. martā.
Visās ES dalībvalstīs sievietes joprojām pelna vidēji par 16,4 % mazāk nekā vīrieši — par to liecina jaunie dati, kurus Eiropas Komisija ir publicējusi Eiropas vienlīdzīgas darba samaksas dienā.
Šī ir otrā reize, kad Eiropas mērogā tiek atzīmēta Vienlīdzīgas darba samaksas diena. Pirmo reizi šis pasākums notika 2011. gada 5. martā pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas (skatīt IP/11/255). Šis Eiropas mēroga pasākums norāda uz papildu dienu skaitu, kuras ir jāstrādā sievietēm, lai nopelnītu tikpat daudz, cik vīrieši. Eiropas Komisija vēlas visā ES palielināt informētību par sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām. Šogad Vienlīdzīgas darba samaksas dienā uzmanība tiek pievērsta galvenokārt darba devējiem, un šo dienu atzīmē īsi pirms Sieviešu dienas 8. martā.
„Eiropas vienlīdzīgas darba samaksas diena mums atgādina par to, cik daudz dienu un stundu kopš 1. janvāra sievietes ir strādājušas „par velti”. Princips par vienādu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu ir ierakstīts ES līgumos jau kopš 1957. gada. Ir pienācis laiks īstenot šo principu visās jomās,” sacīja par tiesiskumu atbildīgā ES komisāre un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga.
Jaunākie dati liecina, ka 2010. gadā visā Eiropas Savienībā sieviešu un vīriešu darba samaksa atšķīrās par 16,4 %. Aizvadītajos gados sieviešu un vīriešu darba samaksa atšķīrās par 17 % un vairāk, bet tagadējie rādītāji liecina, ka šī atšķirība ir nedaudz mazinājusies. Atšķirības amplitūda ir dažāda — sākot ar 2 % Polijā līdz 27 % Igaunijā.
Atšķirība starp vīriešu un sieviešu vidējo bruto darba samaksu stundā visās tautsaimniecības nozarēs joprojām ir liela, un dažādās valstīs un nozarēs šis rādītājs ievērojami atšķiras. Tādējādi tiek atspoguļota darba un privātās dzīves saskaņošanas problēma — daudzas sievietes izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu un strādā nepilna laika darbu. Lai gan kopumā ir pamanāma neliela pozitīva tendence, ir dalībvalstis, kurās sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības aizvien palielinās. Tas notiek Bulgārijā, Francijā, Latvijā, Ungārijā, Portugālē un Rumānijā.
Informētības veicināšanas pasākumi ir ļoti svarīgi, lai informētu darba devējus, darba ņēmējus un ieinteresētās personas par to, kāpēc joprojām saglabājas sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības un kā tās var samazināt. Ir šādi jauni līdzekļi:
– uzņēmumiem paredzētas mācības un pozitīvās pieredzes apmaiņa dzimumu līdztiesības nodrošināšanas jomā, kā arī metodes un līdzekļi, lai novērstu sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības uzņēmumos;
– videomateriāls, kurā atspoguļota pašreizējā darba samaksas nevienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem;
– atjaunināta kampaņas tīmekļa vietne, kurā iekļauta jauna sadaļa par sociālo partneru starpā noslēgto kolektīvo līgumu būtisko nozīmi sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību mazināšanā; līdzekļi, kas ļauj noteikt sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības darbavietā; kontrolsaraksts, lai kolektīvajos līgumos ieviestu noteikumu par darba samaksas vienlīdzību;
– vairāki pasākumi 17 ES dalībvalstīs, lai izplatītu informāciju par darba samaksas atšķirībām.
Vispārīga informācija
Lai mazinātu sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības un novērstu to dažādos iemeslus, ir jārīkojas vairākos līmeņos, un tādēļ Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm šajā jautājumā. Komisija 2011. gada decembrī organizēja pozitīvās pieredzes apmaiņu, lai risinātu jautājumu par sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību. Vācijas valdība demonstrēja 2009. gadā ieviesto programmatūru (the Logib-D software), kuru izmanto uzņēmumi, lai savā organizācijā analizētu sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības. Austrija sniedza informāciju par jauniem tiesību aktiem, kas paredzēti, lai uzlabotu atalgojuma pārredzamību uzņēmumos, un par šajos tiesību aktos ietverto prasību ziņot par darba samaksas atšķirībām.
Pateicoties ES un valstu tiesību aktiem par vienlīdzīgu atalgojumu, ir samazinājies tiešas diskriminācijas gadījumu skaits, t. i., gadījumi, kad vīrieši un sievietes par pilnīgi līdzvērtīgu darbu saņem atšķirīgu atalgojumu. Tomēr darba samaksas atšķirības ir vēl plašākas un atspoguļo visā darba tirgū pastāvošo nevienlīdzību.
