Par epidemioloģisko drošību kā virsmērķi

Par epidemioloģisko drošību kā virsmērķi

Dr. iur. I. Ziemeles komentārs
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, RJA profesore

Rīkojuma mērķis ir nodrošināt valsts funkciju, tai skaitā cilvēktiesību aizsardzības, īstenošanu

Atbildot uz "Jurista Vārda" jautājumu par Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk – Rīkojums) 5.2. un 5.3. punkta interpretāciju, varu sniegt īsu to apstākļu uzskaitījumu, kas būtu jāņem vērā, kā arī dalīties pārdomās par to, kas, iespējams, tomēr vēl būtu precizējams.

Minēto tiesību normu satura noskaidrošanā acīmredzami nevar aprobežoties ar to gramatiskās nozīmes noskaidrošanu, jo tas noved pie rezultāta, kas ir grūti savietojams ar citiem Latvijas tiesību sistēmā esošiem būtiskiem elementiem un Rīkojuma mērķi.

Noskaidrojot šo tiesību normu vietu minētā Rīkojuma sistēmā un saistībā ar Rīkojuma mērķi, veidojas lielāka izpratne par to, ko minētās tiesību normas noteic.

Būtiskie elementi ir šādi. Proti, Rīkojuma mērķis ir nodrošināt valsts funkciju īstenošanu arī ārkārtējā situācijā, novērst medicīnas iestāžu pārslodzi un ierobežot nāves gadījumu skaitu. Savukārt 5.2. un 5.3. punkts ir jāskata visa 5. punkta sistēmā, kas ir primāri vērsts uz to, lai privileģētu to darbinieku (amatpersonu) darbu, kas ir vakcinēti vai pārslimojuši. Taču tas neizslēdz, ja apstākļi ļauj, arī tādu darbinieku darbu, kas ir testēti vai var strādāt attālināti. Proti, noteikums "ja darba devējs ir informējis darbinieku" ir jālasa sistēmā ar citām iespējām, kuras darba devējam ir jāpārbauda pirms šādas informācijas sniegšanas darbiniekam.

Savukārt "valsts un pašvaldību amatpersonas un darbinieki" ir tie, kuriem atbilstoši Satversmē noteiktai valsts iekārtai ir jāīsteno valsts funkcijas. Visupirms tie ir Satversmē noteiktie konstitucionālie orgāni, kas īsteno valsts funkcijas – likumdošanu, izpildu funkciju un tiesu varu – arī ārkārtējā situācijā. Tā ir arī valsts pārvalde, neatkarīgās iestādes un pašvaldības. Rīkojuma mērķis ir noteikt tādus šo personu pienākumus, kas netraucē valsts funkciju īstenošanu, bet, tieši otrādi, kas nodrošina to, ka šīs personas būs, tā teikt, darba kārtībā. Tādējādi primārais mērķis ir nodrošināt valsts funkciju īstenošanu, tostarp cilvēka tiesību aizsardzību, ārkārtējos apstākļos. Šīs valsts funkcijas neveic abstrakti veidojumi, bet reāli cilvēki. Ņemot vērā amatpersonu atbildību īpaši šajos apstākļos sabiedrības priekšā, šīm personām ir noteikts konkrēts pienākums Rīkojumu 5.3. punktā.

Taču jēdziens "var veikt tikai tad, ja" ir jāinterpretē atbilstoši mērķim nodrošināt valsts funkciju veikšanu, ievērojot amatpersonu amata garantiju specifiku. Ar Rīkojumu nevar grozīt Satversmē noteiktās amata garantijas, piemēram, tiesnešu ievēlēšanas atcelšanas specifiku u.tml.

Tātad tiek privileģēts amatpersonu pienākums vakcinēties, kam vajadzētu gan būt pašsaprotamam, bet acīmredzot tā nav, un līdz ar to notikusi šāda izšķiršanās, kas kā tāda ir pareiza vairāku Satversmē ietverto principu gaismā (piem., cilvēka tiesību aizsardzība, ilgtspējība). Tomēr burtiska un no konteksta un sistēmas atrauta 5.3. punkta interpretācija var atsevišķos izņēmuma gadījumos novest pie valsts funkciju īstenošanas traucējuma, ja amatpersona nevar pildīt amata pienākumus un citas iespējas nav izsvērtas, bet šī amatpersona (darbinieks) konkrētās funkcijas veikšanai ir nepieciešama, un tad var rasties šī punkta satversmības jautājumi. Rīkojuma mērķis, kā jau minēts, nebija veidot regulējumu, kas traucētu valsts funkciju īstenošanu. Šāds rezultāts, piemērojot 5.3. punktu, novestu līdz absurdam un būtu pretrunā Rīkojuma mērķim.

Tādējādi, apzinoties, ka vienmēr būs izņēmuma gadījumi, kas būtu jāinterpretē šauri, ka pastāv konkrēti valsts iekārtas principi, kurus nedrīkst pārkāpt, 5.3. punkta piemērošanai ir jābūt tādai, kas nodrošina valsts funkciju īstenošanu, kas sevī ietver citu cilvēku neapdraudēšanu un valsts amatpersonu (darbinieku) īpašās atbildības pienākuma ievērošanu.

 Avots: 

Meklēt