Cik kolosāli sākas Ceļojums! :)No sirds pateicamies LECC AK par šo ceļojumu organizēšanu! Esam pasūtījuši burvīgu laiku ar saulīti un nedaudz vēja ! Kā mums patīk tas, ko redzam!

        Francija lepojas ar vieniem no labākajiem ceļiem Eiropā un tiešām mūsu autobuss ripo gludi, nav ne bedru, ne grambu. Ainava aiz loga - labības lauki mijas ar kukurūzu, parādās pa kādam vīnogu un saulespuķu laukam, zied virši un ganās brangas baltās govis. Šodien apskatīsim četras no vairāk kā 500 Luāras ielejas pilīm. Luāras reģions tiek dēvēts par Francijas dārzu. Starp citu, Luāras upe esot visgarākā no Francijas upēm.

        Pirmā pils, ko apskatām,  ir Šamboras pils, kura skaitās viena no skaistākajām pilīm pasaulē. Pils tiešām ir iespaidīga un interesanta jau no tālienes, ar lielu torņu un tornīšu skaitu, kuri savā dizainā neatkārtojas. Pili cēlis Fransuā I un par savu noslēpumaino simbolu izvēlējies salamandru. Vēl ir interesants fakts, ka pils celtniecībā piedalījās Leonardo da Vinči. Pili ieskauj milzīgs parks, kura mūris ir tikpat garš, cik Parīzes apvedceļš. Tur mēs arī pakavējamies visilgāk.

        Nākošā bija pārsteidzoši skaistā Ševerni pils. Tā ir ļoti interesanta 17.gadsimta celtne, kas visumā saglabājusi savu sākotnējo izskatu, jo nav nedz restaurēta, nedz pārbūvēta un ar izsmalcinātām antīkajām mēbelēm. Pili joprojām apdzīvo franču aristokrātija, tās pašas augstdzimušās ģimenes pārstāvji, kurai pils tika celta. Apkārt pilij plešas plašs ziedošs angļu stila parks.   

       Nākamā ir  romantiskā Šenonso pils, to sauc arī par dāmu pili. Pils īpašnieces ir bijušas tikai sievietes un katra no tām pili uzlabojusi un pilnveidojusi, atstājot tajā kaut ko no sevis. Pili ieskauj skaists, simetriski veidots dārzs. Pils uzcelta uz Šēras upītes, un brīnišķīgs ir skats uz pili no upes puses. Pils iekšiene skaistumā neatpaliek no ārienes – graciozi mēbelētas istabas, greznas guļamistabas, gleznas un puķes…… Gandrīz katra istaba ir rotāta ar burvīgu puķu kompozīciju un šī pils mums palika atmiņā tieši ar puķu smaržu!

       Pēdējā ir Ambuāza karaliskā pils, kura atrodas augstajā panorāmas plato virs Luāras. Pilīm vienmēr ir bijusi svarīga loma franču karaļu vēsturē. Pils vēl ir slavena ar to, ka tās kapelā atrodas Leonardo da Vinči muzejs un blakus ir apglabātas viņa mirstīgās atliekas.

       Tālāk mūsu programmā ir paredzēta šampanieša degustācija. Pa ceļam pirms degustācijas paspējam nopirkt sieru un maizi. Vispār Francijā esot tik daudz siera šķirņu, ka, katru dienu ēdot citu sieru, ar gadu nepietiktu, lai tos visus nogaršotu. Tā mūsu mazā kompānija izbaudīja 10 vīna un 4 šķirnes šampanieša šķirnes. Mūsu vērtējumā ekskursija ar degustāciju bijusi interesanta un  jautra, bet šampanietis licies pasakains. Iepērkam pirmos franču vīnus, bet piedāvājums ir tik liels, ka pēc degustācijas vienkārši apjūkam, labi ka mūsu gids palīdzēja izvēlēties vīnus. Pagaršojam arī sidru un kalvadosu, kurus gatavo no āboliem un tas likās ļoti labs padzēriens karstā dienā.

       Mūsu ceļš tālāk ved uz Parīzi mēs braucam uz savu viesnīcu. Braucam ilgi, ilgi, šķiet, ka bezgalīgi... Beidzot esam nokļuvuši pašā centrā un tālumā redzams Eifeļa tornis, kuru dosimies iekarot kādā no nākošajām dienām. Pirmajā brīdī vēl nevaram aptvert, ka esam Parīzē un tā ir tik skaista!

       Mūsu viesnīca atrodas Defansas debesskrāpju rajonā un liekas, ka ir viena no labākajām ar jaukām un mājīgām istabiņām, bagātīgām brokastīm – ko gan vairāk tūristam vajag?                                    
Defansa ir plašākais un modernākais daudzstāvu biroja ēku rajons Eiropā. Iznākot no metro, visapkārt slejas debesskrāpji – viens par otru interesantāki. Netālu ir lielā Triumfa arka un tā tiešām ir tik liela, ka tajā varētu ievietoties Parīzes Dievmātes katedrāle! Defansas rajons mums paliek atmiņā ar savām augstceltnēm un gaumīgo iekārtojumu, ir gan baseini, gan skulptūras, gan arī ziedošas puķu dobes.  Netālu no viesnīcas ir lielveikali – kā mūsu Maxima vai Rimi, kuros vakarā nopirkām šo to no pārtikas.

Otrā, trešā un ceturtā diena paiet, iepazīstot Parīzi 

       Katru dienuparedzētas 12 stundas Parīzē bez autobusa. Pēc saulainas dienas tiek solīts  vēss un lietains laiks ap 10-15 grādiem, esam apgādājušies ar lietussargiem.                                             Vispirms iegādājamies metro biļetes – Metro ir pats labākais pārvietošanās līdzeklis Parīzē. Parīzes metro ir viegli orientēties, visās metro stacijās ir kartes, kurās viegli var sameklēt vajadzīgo līniju. Kaut arī viesnīca atrodas Parīzes nomalē, visa braukšana notiek vienas zonas ietvaros.

         Parīzes apskati sākam ar Versaļu, šo monumentālo pili cēlis Luijs XIV, tā ir kļuvusi par vienu no visvairāk apmeklētajām tūrisma vietām Francijā.  Tas ir Eiropā vislielākais parku un pils komplekss. Mūsu ekskursijas maršruts sakās ar septiņu salonu anfilādi: lielie karaliskie apartamenti, kur karalis rīkoja savas pieņemšanas, slavenā spoguļu galerija, karalienes apartamenti. Šeit atrodas vairāki pazīstamo Eiropas meistaru mākslas darbi: gleznas, mēbeles, gobelēni. Pēc tam nobaudām pastaigu Versaļas krāšņajā parkā ar tā puķu parteriem, skulptūrām, paslēptajām birzēm vai īstajā karietē. Dārzi ir veidoti franču stilā – koku un krūmu formas ir īsti mākslas darbi. Lielais kanāls atgādina jūru, jo tā garums ir 1670 metri. Fermas dīķi peld gulbji un gar ceļa malām zied magnolijas. Ļoti patika, šeit arī sarīkojām pikniku un nospriedām, ka šī ir vislabākā vieta pusdienām brīvā dabā Parīzē.

      Tālāk dodamies uz Parīzes centru, tur aplūkojam galvenos “must see” objektus – Konkordijas laukumu, Bastīlijas laukumu un vienu no skaistākajiem Parīzes laukumiem – Vogēzu laukumu, skaisto Garnjē operu, Lafaetas galerijas grezno namu, jocīgo Pompidū centru, rātsnamu, Sitē salu ar Parīzes Dievmātes katedrāli. Ekskursijā Smaržu muzejā Fragonard, kurš nav tikai elegants skaistuma un greznuma salons, bet arī smaržu, greznu dizaina priekšmetu templis, bija gan degustācija, gan iegādājamies sev tīkamākās franču smaržas.

       Izbraucam ar kuģīti pa Sēnu, baudot Parīzes pavasara ainavas. Tad gar Invalīdu namu un Armijas muzeju apskatām skaistāko no Parīzes tiltiem – Aleksandra tiltu. Ļoti patika. Priekšā tālumā slejas varenā Triumfa arka, kurai pamazām tuvojamies. Jo tuvāk nākam, jo varenāka tā šķiet. Iztēlojos, kā Napoleons te jāja cauri pēc kādas uzvaras kaujā... Apkārt Triumfa arkai un tad līdz Luvrai, un tad jau esam nonākuši uz Elizejas lauku avēnijas. Tālāk dodamies Trokadero pils virzienā, no šejienes paveras fantastisks skats uz Eifeļa torni. Vakarā, kad pavisam satumsis, atgriežamies pie Eifeļa torņa, lai papriecātos par izgaismoto Eifeli un lampiņu spēli. Citu vakaru to noteikti noskatīsimies no cita skatu punkta no mūsu viesnīcas.

        Tālāk nonākam Luksemburgas dārzā, smaržo ziedoši baltie un rozā kastaņi – te viss ir tik gaumīgs un skaists – gan Luksemburgas pils, gan krāšņās puķu dobes, gan baseini, strūklakas, te ir par visu padomāts. Starp citu, šeit atrodas Brīvības statuja, kas ir slavenās Ņujorkas Brīvības statujas oriģināls, jo to Amerikai dāvāja Francija – kā abu valstu un to tautu draudzības simbolu.

       Jau pa lielu gabalu redzama Svētās Sirds bazilika. Balta, ar tornīšiem un ar zvanu, kas esot viens no smagākajiem pasaulē. Tālāk ceļš ved uz Monmartras kalnu ar Sacre- Cour baziliku, bet lejā kā čūska izlokās Sēna, pa kuru kursē kuģīši. Uz Monmartras kalnu devāmies kājām, ik pa laikam atskatoties uz skaisto skatu, kas atklājās uz Parīzi. Klīstam pa Monmartras šaurajām ieliņām, visapkārt daudz mazu veikaliņu, kafejnīcu, mākslinieku, kas piedāvā uzzīmēt portretu. Tā ir viskolorītākā vieta Parīzē, ar savu enerģētiku, atmosfēru un neatkārtojamo pievilcību. Apskatām slaveno Mulenrūžu, “sarkanās dzirnavas”. Jā,  tiešam šī ir vieta, kur ir kur doties un ko apskatīt.

      Tālāk ar metro atgriežamies viesnīcā un tad pēc siera un vīna baudīšanas vēlreiz dodamies izbaudīt vakarīgo vecpilsētu.  Rītā agra celšanās un došanās uz lidostu.  Piecas dienas Parīzē aizritējušas. Mums bija iespēja izrauties no ierastās vides, aizmirst problēmas un ikdienu. Iespēja baudīt Parīzi, tajā iemīlēties uzreiz un tajā atgriezties vēl reiz.

Teksts un foto

LECC AK Tamāra Molodcova