Vācieši varētu iegādāties Baltijas valstu pasta kompānijas

"Deutsche Post DHL" koncerna Sabiedrisko attiecību nodaļā Bonnā laikrakstam nenoliedza, ka šāda interese koncernam varētu būt, tomēr uzņēmums atteicās komentēt to, cik šī interese nopietna un kādā stadijā ir pušu sarunas, liecina laikraksta "Dienas Bizness" rīcībā esošā informācija.

"Privāts investors lielas pasaules loģistikas kompānijas veidā, iespējams, arī nebūtu slikts variants. 2013.gadā Latvijas Pastam tāpat kā visām Eiropas Savienības (ES) pasta pakalpojumus sniedzošām kompānijām beidzas monopols uz visu veidu vēstulēm, tāpēc vismaz diskusiju līmenī vajadzētu izvērtēt, vai arī pēc šī termiņa Latvijas Pastam būtu jāpaliek valstij piederošam uzņēmumam, kurš tiek dotēts, vai arī ir vērts piesaistīt privātu komersantu," atvaļinājumā esošā satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) viedokli pauda viņa padomniece Inga Spriņķe.

Savukārt Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss norāda, ka gadījumā, ja kāds liels un bagāts investors vēlētos iegādāties visas trīs Baltijas valstu pasta pakalpojumu kompānijas, vislielākie ieguvēji būtu šo kompāniju īpašnieki, jo tad investora interese un arī darījuma summa varētu būt lielāka, nekā par vienas atsevišķas valsts kompāniju. Viņš gan piebilda, ka runā par šo jautājumu teorētiski, jo kā Latvijas Pasta amatpersonai viņam esot nekorekti izteikties par uzņēmuma īpašnieku kompetencē esošiem jautājumiem.

Pakāpeniska ES pasta tirgus liberalizācija notiek jau vairākus gadus, pašlaik valsts pasta kompānijām palicis monopols tikai vēstuļu sūtījumiem līdz 50 gramiem, lai gan vairākas valstis piemēram, Igaunija, atcēlušas jau arī to.

"Arī šī ir joma, kurā mēs no saviem ziemeļu kaimiņiem varētu mācīties, viņiem pasta tirgus ir pilnībā liberalizēts jau vairāk nekā gadu, arī pašā pasta uzņēmumā notikusi optimāla reorganizācija," sacīja Veiss, gan piebilstot, ka privāts investors tāpēc Igaunijas pastu nav pārņēmis. "Pasaulē darbojas ļoti dažādi pastu īpašumtiesību modeļi, to skaitā arī vienas valsts pasts pieder citas valsts pastam," viņš piebilda.

"Deutsche Post DHL" daļēji pieder Vācijas valstij, un to pārrauga valstij piederošā KfW banka, kamēr 29% akciju kopš 2000.gada tiek kotētas biržā.
Vēstuļu bizness ir tikai daļa no "Deutsche Post DHL" darbības, nozīmīgas jomas ir arī eksprespasts un kravu pārvadājumi, un caur šī uzņēmuma tīklu notiek 5% no visiem pasaules tirdzniecības darījumiem.

"Uzskatu, ka Latvijas Pasts ir uzņēmums, par kura privatizāciju var diskutēt. Tomēr līdz 2013.gadam, kamēr Latvijas Pastam ir monopols vēstuļu piegādēm, uzņēmuma privatizācija nebūtu lietderīga, jo nodot privātās rokās kādu monopola segmentu nevajadzētu," sacīja "TNT Latvia" valdes priekšsēdētāja Guna Joma, kuras vadītais uzņēmums Latvijā nosacīti konkurē ar Latvijas Pastu.

Lielākā valsts uzņēmumu darbības problēma ir efektivitāte un politiskā ietekme, uzskata Joma. Ja uzņēmums veiksmīgi un efektīvi attīstās valsts īpašumā, tā darbībā neiejaucas valstsvīri, īpašas vajadzības pēc privatizācijas nav. Savukārt, ja uzņēmumam nepieciešami papildu kapitālieguldījumi, tas var domāt par daļēju līdzekļu piesaisti biržā vai daļas nodošanu privātam kapitālām.

"DHL Latvija" pārstāvji jautājumu ar Latvijas Pasta privatizāciju atteicās komentēt, norādot, ka to nevar darīt pat Baltijas valstu pārstāvniecības vadītājs.
"Šādi jautājumi ir tikai mūsu māteskompānijas Vācijā kompetencē, un tā mūs ar saviem lēmumiem iepazīstina ne ātrāk kā gadu pirms to ieviešanas dzīvē," sacīja "DHL Latvija" pārstāve Ilze Vītiņa.

"Jautājums par iespējām privatizēt Latvijas Pastu nav apspriests iepriekš, un tas netiek darīts arī patlaban. Uzņēmuma daļas 100% apjomā ir valsts īpašumā," laikrakstam norādīja Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida.

Viņa piebilst, ka Latvijas Pasts sniedz arī universālā pasta pakalpojumu, un šīs saistības tam uzliktas līdz 2012.gada 31.decembrim, pamatojoties uz SPRK padomes lēmumu.
Pēc šī termiņa universālā pakalpojuma sniedzējs tiks izraudzīts konkursa kārtībā.

Meklēt