Pēc LR Labklājības ministrijas (LM) ieceres paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2014. gada, Latvijā jau 2020. gadā varēs pensionēties no 65 gadu vecuma. LM to uzskata par mērenu soli. Salīdzinājumam – Igaunija šo pensionēšanās vecumu sasniegs 2024., Lietuva – 2026., Čehija – 2030. gadā. Latvijas politiķu ambīcijas atkal liek skriet visiem pa priekšu, bet, diemžēl, atkal uz tautas – darbinieku rēķina.

 

Atkal ciparu „kopā vilkšana” izrādījusies svarīgāka par daudziem ekonomiskajiem aspektiem, nemaz nerunājot par tādu jēdzienu kā sociālais miers, kas, diemžēl, nemitīgo pārmaiņu un reformu nomocītajai mazajai Latvijai ir tāls un nesasniedzams sapnis.

 

24. janvāra „Dienas biznesā” labklājības ministre I. Viņķele pauž viedokli, ka „šodien vienam strādājošajam ir jāuztur gandrīz četri pensionāri.” Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns uzskata, ka ministre ar šādu fakta interpretāciju maldina sabiedrību, un situācija tiek mākslīgi dramatizēta: „Pagājušā gada trešā ceturkšņa dati, kurus mums nav pamata apšaubīt, rāda, ka darba ņēmēju un pašnodarbināto skaits uz 1 pensionāru ir apmēram 1,33.” Pēc VID informācijas, 2011. gada novembrī strādājošo – darba ņēmēju un pašnodarbināto - skaits Latvijā, kas saņem algu un maksā nodokļus, ir 769 558, pensionāru skaits (VSAA dati) – 580 289. Arī šie aprēķini nevieš pārliecību, ka tik ļoti būtu jāsteidzas ar pensionēšanās vecuma strauju paaugstināšanu. Turklāt jāpiebilst, ka LBAS ir piekritusi pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, bet uzsākot to no 2016. gada.

 

„Valdība atkal visu sāk no otra gala,” saka LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. „Valstī nav iedarbināts neviens aizsargmehānisms – ne nodarbinātības, ne veselības aprūpes, ne mūžizglītības jomā.” Lēmums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu ir gatavs, bet risinājuma problēmām nav – situācija kļūs tikai sarežģītāka.

“Cilvēki tieši pirmspensijas vecumā visbiežāk zaudē darbu, - šīs vecuma grupas īpatsvars ilgstošo bezdarbnieku vidū ir ap 45%, kas ir ļoti daudz. Ieguldījums mūžizglītībā – iespējām pārkvalificēties ir samazināts 3 reizes, ko tad cilvēkam darīt? Turklāt līdz ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu vēl vairāk samazināsies jaunu cilvēku iespējas iesaistīties darba tirgū, un protestēšana „ar kājām” – izbraukšana no valsts tikai palielināsies, jo projām brauc jaunie cilvēki, kuru īpatsvars ilgstošo bezdarbnieku vidū savukārt ir 25%,” atzīst LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns.

 

LBAS jau sen valdībai ir norādījusi uz problēmu, ka sociālajam budžetam ir uzkrautas tās izmaksas, kas nav saistītas ar iemaksām sociālās apdrošināšanas budžetā - tas ir ap 140 miljoniem gadā. Labklājības ministre informē, ka ir pieņemts lēmums tās no 2014. gada tās pārcelt atpakaļ uz pamatbudžetu. Bet kas notiks ar iepriekšējos gados no sociālā budžeta “aizņemto” naudu? LBAS nostāja šajā jautājumā ir skaidra – ja ilgstoši pamatbudžets aizņemas naudu no sociālā budžeta, tad tā ir jāatdod, turklāt ar procentiem.

Bet kāpēc valdība to ignorē?

 

LBAS arī nesaprot, kāpēc labklājības ministre norāda, ka pie visa vainīga ir krīze, jo – krīze ir arī tajās valstīs, uz kurām izceļo Latvijas iedzīvotāji. Cilvēki brauc, meklē darbu un atrod to – daudz augstāk atalgotu. Cilvēki to dara apstākļu spiesti, un apstākļi ir politikas rezultāts, ilgstošas politikas rezultāts. Kā no krīzes iziet? Uz kā rēķina?

 

“Ja cilvēkam nav garantiju, ka viņš vecumdienās saņems normālu pensiju, viņš arī nav ieinteresēts maksāt pēc iespējas lielākas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Nevar nerēķināties ar ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars šobrīd ir jau 40%, kas ir visu nodokļu nemaksāšana - vieniem neizbēgama, citiem izbēgama. Krīzes ilguma pamatā ir šī nodokļu – fiskālā – politika.

Kamēr Latvijā nekas nemainīsies šajā ziņā, tikmēr iedzīvotāju braukšana projām turpināsies. Mēs varēsim nemitīgi pārskatīt aizvien radikālākus Labklājības ministrijas priekšlikumus, līdz būs tā, ka tikpat kā neviens vairs pensiju nevarēs saņemt, jo līdz tai izdzīvos vien daži tūkstoši,” ar skumju ironiju secina LBAS priekšsēdētāja vietnieks E. Baldzēns.

 

Lai paustu viedokli pret straujo pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, LBAS aicina sūtīt vēstules labklājības ministrei I. Viņķelei, - anketas atrodamas LBAS mājas lapā   >>> ŠEIT.