Diskusijā piedalījās: LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļi - Aija Barča (priekšsēdētāja), Inese Laizāne, Ilze Viņķele, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Staķis; Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks; Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vadītājs Ludis Neiders; Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bahanovska; Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns; Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja A. Verze.
A. Barča uzsvēra, ka šodienas diskusija ir kā turpinājums LBAS vēstuļu akcijai, sakarā ar kuru jau notikusi tikšanās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ar LBAS pārstāvjiem. Likumdevēju pārstāve informēja, ka šodien likums „Par valsts pensijām” būs iesniegts Saeimā, un aicināja sociālos partnerus iesaistīties diskusijā, īpaši par tiem trijiem jautājumiem, par kuriem tauta izteica viedokli LBAS rīkotajā vēstuļu akcijā. P. Krīgers, kas vadīja diskusiju, uzdeva retorisku jautājumu – kas tad valstij ir izdevīgāk – palaist cilvēku pensijā, vai viņu pārkvalificēt un noturēt darba tirgū?
Ekonomikas ministrijas pārstāvja atbilde gan skaidru atbildi nesniedza – varētu teikt, ka skaidrojums par darba tirgus pētīšanu nezināmā laika nogrieznī pat izsauca klausītājos smīkņāšanu. „Eksporta apjoms aug lēni, un tādēļ jāveicina iekšējais patēriņš, jāceļ produktivitāte un jāstimulē uzņēmējdarbība,” tā EM pārstāvis. Kā zināmu problemātiku EM pārstāvis atzīmēja – EM regulāri veic darba tirgus pētījumus, taču IZM to rezultātus savās programmās iekļauj lēni. Nav arī zināmi dati par darbaspēka emigrāciju, un kurās nozarēs tā notikusi visvairāk.
VID speciāliste informēja par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšanu (VSAOI), kas, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, šogad tajā pat laikā ir pieaudzis par 8%, to gan skaidrojot ar minimālās algas pieaugumu un sociālo iemaksu likmes paaugstināšanu. VID dati rāda, ka 36% no darbiniekiem saņem minimālo algu. Savukārt, to darba ņēmēju skaits, kas saņem algu virs Ls 500 ir 5% no darbaspēka. VID pārstāve informēja par VSAOI parādu un tā piedziņas rezultātiem.
I. Viņķele atgādināja klātesošajiem par „māmiņu algām”, kuru dēļ ik pa laikam sabiedrībā uzvirmo diskusija – pārcelt šo pozīciju no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uz pamatbudžetu vai nē. P. Krīgers skaidroja, ka, lai šo problēmu atrisinātu, valdība pieņēma lēmumu vienkārši paaugstināt darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi par 2%, lai varētu nosegt izdevumus par „māmiņu algām”.
Darba devēju konfederācijas eksperta viedoklis daudzviet izraisīja asas debates ar arodbiedrību pārstāvjiem, tādēļ P. Krīgers norādīja, ka diskusijas ar darba devējiem par šiem jautājumiem notiks tuvākajā laikā. Darba devēji, piemēram, uzskata, ka pensionēšanās vecums jāpaaugstina nekavējoties, t.i., ar š.g. 1.jūliju vai ar 2012. gada1. janvāri, bet, saglabājot tiesības uz priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, vismaz līdz 2015. gadam. Tāpat darba devēji piedāvā radikālas izmaiņas izdienas pensiju piešķiršanas kārtībā: neparedzēt tiesības uz minētām pensijām, piedāvājot darbiniekam iespēju pārkvalificēties.
Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš diskusijas dalībniekiem uzsvēra, ka diemžēl tauta ir zaudējusi uzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai. Tas noticis, „pateicoties” mediju kultivētajiem „ekspertu” viedokļiem. Tam piekrita LM valsts sekretāra vietnieks I. Alliks, vēl norādot, ka Latvijas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma tiešām ir smagā situācijā, jo darbinieku skaits pēdējā pusgada laikā vien mūsu valstī ir samazinājies par 200 tūkstošiem cilvēku. Pensiju kapitāla indekss pēdējos divus gadus ir negatīvs, jo pensiju sistēma ir būvēta uz to, ka tai jāreflektē valsts attīstības līmenis. Neviens nevarēja iedomāties, ka tik strauji kritīsies IKP (18%) un darba alga. Tāpat pēdējos gados ir bijuši 7 Satversmes tiesas lēmumi, kas likuši cilvēkiem atmaksāt naudu no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta. I. Alliks optimistiski piebilda, ka valsts sociālās apdrošināšanas sistēma nebrūk, bet tai ir nepieciešama zināma sabalansēšana.
A.Staķis uzskata, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžeta galvenais stabilitātes garants – darba vietas. Gan veco saglabāšana , gan jauno radīšana. LM par šo tēmu turpinās diskusijas ar LDDK, Finanšu un Ekonomikas ministriju.
Pensionāru federācijas priekšsēdētāja A. Verza uzsvēra ārkārtīgi slikto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību, kas ir viens no sistēmas stabilitātes rādītājiem. Runa ir par situāciju atsevišķās VSAA nodaļās, kad apmeklētājiem jāstāv garās rindās. A. Verza kritizēja „simtlatnieku” programmas īstenošanas gaitu u.c.
Deputāte I. Laizāne aicināj visu sabiedrību nebūt vienaldzīgiem pret algas maksāšanu „konvertos”, pret preču kontrabandu.
Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins diskusijas noslēgumā aicināja likumdevējus tomēr neaizmirst arodbiedrību prasību saglabāt priekšlaicīgo pensionēšanās iespēju, kas varētu būt garants tautas uzticībai valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai.
Pieraksties lai saņentu jaunumus.
