2023.gada 20.jūnijā Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO prezidente I.Liepiņa piedalījās Eiropas sociālā dialoga komitejas projekta “Darba pasaule pasta nozarē 2030 gadā” noslēguma konferencē. Konference notika Beļģijā, Briselē. Konferencē piedalījās 48 Eiropas valstu pasta nozares dalībnieki – gan darba devēja, gan pasta arodbiedrību pārstāvji. Bija pārstāvētas visas 3 Baltijas valstis. Konferences mērķis bija apkopot un apspriest 5 iespējamos pasta nozares nākotnes attīstības scenārijus un izstrādāt un aprakstīt pasta darbinieku nākotnes amatu/profesiju aprakstus.
Galvenā konferences atziņa ir tā, ka pasta pakalpojumi ir nepieciešami tagad un būs nepieciešami arī nākotnē. Pasta nozares nākotnes attīstības perspektīvas ir pozitīvas, jo iedzīvotāji uzticas pastam. Pasta darbinieki savus pienākumus veic atbildīgi un nodrošina piegādes ātrumu, drošību un kvalitāti. Universālais pasta pakalpojums ir pasta panākumu atslēga, jo piegādes ir nepieciešamas visā valsts teritorijā un vistālākajos reģionos, ne tikai pilsētās. Tomēr, pasts nedrīkst ciest zaudējumus, nodrošinot universālo pasta pakalpojumu.
Konferences mērķis ir saglabāt un attīstīt pasta nozari un pasta pakalpojumus Eiropas savienības valstīs, uzsverot universālā pasta pakalpojuma lomu pieaugošas e-komercijas un konkurences apstākļos ar Amazon u.c. Izstrādāt un tuvākajā nākotnē veikt tādas pārmaiņas Eiropas Pasta direktīvā, kā rezultātā ieguvēji būtu pasta pakalpojumu sniedzēji un iedzīvotājiem tiktu nodrošināti pasta pakalpojumi labā kvalitātē un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām gan pilsētās, gan reģionos, kā arī pieaugtu pasta konkurētspēja. Arodbiedrības uzsvēra darbinieku lomu un sociālā dialoga nozīmi veiksmīgā pasta nozares attīstībā. Lai darbinieki justos droši par savu darba vietu, strādātu patīkamā darba vidē, būtu gatavi apgūt jaunas prasmes un nebaidītos no pārmaiņām.
Pēc šīs konferences, ņemot vērā darba grupās un semināros apspriestās idejas un labās prakses piemērus, darba grupa sagatavoja 5 pasta nozares attīstības scenārijus, ko izmantos turpmākajām sarunām ar Eiropas sociālajiem partneriem un nepieciešamajām izmaiņām Eiropas pasta direktīvā. Darba grupa izstrādāja 14 pasta darbinieku nākotnes amatu/profesiju aprakstus.
Konferences tēmas bija iedalītas 4 blokos:
- Eiropas sociālo partneru sadarbība – PostEurop un Uni Eiropa arodbiedrību konfederācijas viedokļi par pasta nozares nākotni;
- Sarunas pie apaļā galda - “Pārmaiņu vadība, sociālā pārveide un darba nākotne” – kopā ar dažādu uzņēmumu pārstāvjiem;
- Prezentācija par pasta darba ekosistēmu 2030. gadā – 14 nākotnes pasta darbinieku amatu/profesiju apraksti, funkcijas, nepieciešamās prasmes, sadarbība starp dažādām nodaļām utt.
Katrā no blokiem vairāku ES valstu pasta uzņēmumu pārstāvji un arodbiedrību pārstāvji ieskicēja pasta nozares attīstības iespējas, nepieciešamās prasmes darbiniekiem, sadarbības scenārijus un nākotnes izaicinājumus.
Konferences noslēguma secinājumi:
- pasta pakalpojumi ir ļoti nepieciešami, it īpaši veicot piegādes reģionos lauku cilvēkiem, kuriem nepieciešama piegāde uz mājām un mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Universālā pasta pakalpojuma nodrošināšana ir pasta panākumu atslēga. Lai nodrošinātu universālo pakalpojumu ir nepieciešams valsts atbalsts. Valsts regulācija būtiski atbalsta pastu, jo pasts sniedz visa veida pasta pakalpojumus visā valsts teritorijā, nevis izvēlas sniegt tikai ienesīgākos kā konkurenti. Valsts atbalsts un izmaiņas pasta likumdošanā ir nepieciešamas, lai pasts darbotos tādos pašos apstākļos kā konkurenti;
- pasta pakalpojumu diversifikācija, lai palielinātu pārdošanas apjomu. Labs piemērs ir pasta pakalpojumu kombinācija ar finanšu pakalpojumiem. Īpaši lauku reģionos, kur nav pasta nodaļu un iedzīvotājiem ir svarīgi darījumi ar skaidro naudu, ko nodrošina pasta nodaļas utml.;
- pasta darbinieki un arodbiedrības biedri noveco. Jārada pievilcīga darba vide pastā arī jauniešiem, jauns imidžs, ka ir forši strādāt pastā un būt arodbiedrībā.Nepieciešama elastīga pieeja, jo darbinieki bieži maina darbus. Arodbiedrība palīdz biedriem runāt ar darba devēju vienā līmenī, dod iespēju sēsties pie sarunu galda. Piemēram, Īrijā 90%-ti pasta darbinieku ir arodbiedrības biedri un darbinieki ievēl vienu no uzņēmuma padomes locekļiem;
- pastam ir liela sabiedrības uzticība un saglabajot pakalpojumu kvalitāti, pasts darbosies;
- pasta darbinieki veic arī sociālo funkciju, jo katru dienu iziet ielās un apmeklē lauku viensētas, ir labi informēti par cilvēku vajadzībām arī sociālajā jomā. Sadarbība ar sociālajiem dienestiem;
- saglabāt un noturēt darbiniekus pasta nozarē. Strādāt un cīnīties par labiem darba apstākļiem un pienācīgu atalgojumu – tā ir galvenā arodbiedrību loma un uzdevums. Nodrošināt sociālo dialogu ar darba devējiem, jo labs sociālais dialogs veicina pozitīvas pārmaiņas. Lai darbinieki nebaidītos no pārmaiņām, nebaidītos arī dažkārt kļūdīties un pēc tam pieļautās kļūdas izlabot;
- win-win (abpusēji izdevīga) situācija ir nepieciešama pasta iesaistei e-komercijā. Jāatrod noturīga darbības forma, uzsverot universālā pakalpojuma lomu pasta nozares attīstībā, jauns līdzsvars starp parastajiem pasta pakalpojumiem un e-komerciju. Lietuvas pasta pārstāvji uzsvēra, ka jau 60%-tus no pasta pakalpojumeim veido paku piegāde (t.sk. uz pakomātiem) un šī tendence nemitīgi pieaug. Igaunijā - Omniva ir ļoti populāra, bet citās ES valstīs tikai 8 %-ti paku tiek piegādātas uz pakomātiem. Pakomāti ir neērti vecās paaudzes pircējiem, digitalizācijas ātrums sabiedrībā atšķiras. Piemēram, 20-40 %-tiem sabiedrības dažādās ES valstīs joprojām nav pieejas digitalizācijai;
- pastam ir priekšrocības attiecībā pret konkurentiem, jo ir attīstīta infrastruktūra valsts mērogā, bet konkurentiem jāveic lielas investīcijas infrastruktūrā;
- pastu sagaida jauni izaicinājumi, patērētāju pieradumu maiņa, iedzīvotāju un darbasspēka novecošanās;
- darbiniekiem jābūt gataviem mainīties, apgūt jaunas prasmes un iemaņas. Daudz svarīgākas par CV kļūst darbinieka reālās prasmes un talanti. Darbinieks var strādāt darba vietā, kas atbilst viņa prasmēm, nevis izglītībai un darba pieredzei CV. Jaunas prasmes ir ļoti svarīgas;
- cilveki domā, ka izmainas viņus neskars, bet tas ir maldīgi. Pārmaiņu, digitalizācijas un e-komercijas apstākļos izmaiņas skars ikvienu. Prasme pielāgoties pārmaiņām kļūst par galveno prasmi.
- darba devējam galvenais ir iegūt un saglabāt darbinieku uzticību un lojalitāti. Vienoties par mobilitāti, apmācību kursiem gan uzņēmuma iekšienē, gan ārpus tā. Vienmēr atbalstīt darbiniekus, pieļaut, ka viņi var kļudīties, informēt darbiniekus, ka uzņēmums viņus atbalstīs jebkurā gadījumā. Te būtiska loma ir arodbiedrībai, lai nodrošinātu sekmīgu pārrunu vešanu ar darba devēju un panāktu atbalstu darbinieku interesēm;
- ja agrāk personāla daļa plānoja apmācības, tad tagad inicitīva ir pašu darbinieku rokās. Ja darbinieks pats nolemj uzlabot savas prasmes un piesakās uz kursiem, tad uzņēmums to atbalsta. Sastāda darbiniekam individuālo attīstības plānu. Ļoti svarīga ir komunikācija ar darbiniekiem, pārrunāt gaidāmās izmaiņas. Ja nav komunikācijas, tad nav iespējams sasniegt kopējo mērķi, kas ir uzņēmuma uzplaukums. Prasme, kā piemēroties pārmaiņām, kļūst par galveno prasmi.
Pieraksties lai saņentu jaunumus.
