Paziņojumā teikts, ka taupības pasākumus, kas ir paredzēti nesenajos SVF aizdevumos, strādājošie cilvēki jau ir izjutuši gan kā darba vietu zaudējumu, gan kā darba samaksas samazinājumu, ieskaitot arī strauju sabiedrisko pakalpojumu (t.sk., veselības aprūpe, izglītība) kvalitātes pasliktināšanos, kas var izraisīt ilgtermiņa ļaunumu valsts attīstībai.

 

Papildus “globālajai nelīdzsvarotībai” valstu vidū, pastāv arī pieaugoša ienākumu nevienlīdzība valstu iekšienē un strādājošo ienākumu daļas samazināšanās visā pasaulē. Strādājošo ienākumu samazināšanās atlīdzināšanai un atalgojuma nevienlīdzības starp dzimumiem izlīdzināšanai ir jākļūst par tādu starptautisko organizāciju kā SVF un PB galvenajiem mērķiem.

 

Šādas politikas īstenošana ir īpaši aktuāla Latvijai, jo ienākumu apjoma attiecība starp 20% turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju daļām ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – 7,3 reizes (ES-27 valstīs – vidēji 5 reizes). Politikas, kas ignorē ienākumu sadales ietekmi, papildus pieaugošajai nevienlīdzībai palielina ekonomiskās un sociālās nestabilitātes potenciālu, ko skaidri parāda globālā finanšu krīze un recesija.

 

Jāvelta lielāka uzmanība problēmām, kas veicina reālo algu stagnāciju un lejupslīdi, ieskaitot plaši izplatīto strādājošo tiesību neievērošanu, kā arī jāiedrošina un jāatbalsta tās valstis, kas realizē nodarbinātības un sociālās aizsardzības politikas, kas vērstas uz nevienlīdzības samazināšanu. Šādu politiku atbalsts, nevis darba tirgus deregulēšanas veicināšana un līdzekļu samazinājums sociālajai drošībai sniegtu nozīmīgu ieguldījumu strādājošo cilvēku dzīves standartu uzlabošanā.

 

Tikpat nozīmīgi ir arī veicināt un attīstīt sociālo dialogu starp darba ņēmējiem un devējiem (koplīgumi), nodrošināt valstī noteiktās minimālās algas pieaugumu un ieviest lielāku progresivitāti nodokļu sistēmā (princips „bagātie maksā vairāk”) – tie visi ir mērķi, kas ir iekļauti Starptautiskās Darba organizācijas „Pasaules nodarbinātības paktā”.

 

Globālās arodbiedrības aicina SVF sniegt palīdzību finanšu darījumu nodokļa (FDN) izveidē un īstenošanā, kas kalpotu par efektīvu un taisnīgu līdzekli, lai radītu papildus ieņēmumus tā posta saglābšanai, ko ir izraisījusi finanšu krīze (ieskaitot nepieņemami augstos bezdarba līmeņus), kā arī, lai finansētu projektus, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām.