1.Starptautiskie jaunumi
- Lielbritānijā diskutē par darba samaksu;
- UNI Pasaules izpildkomitejas sēde;
- UNI finanšu sektora konference;
- Latīņamerikas UNI pasta un loģistikas sektorālā konference;
- Austrālijas arodbiedrību skatījums uz moderno tehnoloģijas ietekmi nākotnē;
- Par 2016 gada janvāra Parīzes konferenci „Darbs un nākotne’’;
- Par 2015 gada 30.novembra Parīzes konferenci par klimata izmaiņas riskiem.
Globālo lielo algu ideja – tā ir vilšanās!
Apvienotās karalistes vadība novembrī pieņēma lēmumu par iztikas minimuma summas palielinājumu. UNI apsveic Lielbritānijas cilvēkus ar šo Valdības lēmumu. Atzinīgi tiek vērtētas arī diskusijas pa algām.
Tomēr...
100000 strādnieku Apvienotā karalistē dabūs algu palielinājumu no 9.15 mārciņām/ stundā līdz 9.40 mārciņām/ stundā Londonā. Citur – 7.85 mārciņām/ stundā līdz 8.25 mārciņām/ stundā. 2000 „lielo” darba devēju( uzņēmumu ) ir parakstījušies par to, ka ir gatavi palielināt minimālo algu.
Īstenībā bilde ir vēl drūmāka . Atbilstoši pētījumiem 6.miljoni darbinieku Lielbritānijā saņem algas zemākās par iztikas līmeni. 27% Londonieši – dzīvo zem nabadzības līmeņa.
Arodbiedrība kritizē Valdību par to ka, pieņemot „Trade Union Bill”- samazināja arodbiedrību ietekmi darbinieku pārstāvniecības joma un kolektīvajās pārrunās .
TUC( Lielbritānijas arodbiedrību konfederācijas ) ģenerālsekretārs F.Gadi teica: „Stulbi ticēt, ka Lielbritānijas valdība ir darbaļaužu pusē. Sakarā ar nodokļu atlaižu izmaiņām un neskatoties uz minimālās algas paaugstinājumu,-prognozēts, ka nabadzīgie kļūs vēl nabadzīgāki.
Mums ir nepieciešamas stipras arodbiedrības, lai vestu pārrunas ar darba devējiem un vinnētu tās biedru labā! Paļauties uz darba devēja labo gribu mēs nevaram. Valstī, kurā 100 darba devēju ( CEO ) izpilddirektori saņem 200 reizes vairāk nekā strādnieki vidēji,- ir skaidrs, ka nevienlīdzība – būs galvenais risks un bažas sabiedrībai.
Krītas arī darba kvalitāte . Strādājošie nepilnu darba laiku un strādājošie uz terminētiem darba līgumiem, pašnodarbinātie – veido 1/3 no Lielbritānijas darbiniekiem.
Neo-liberāļu (tory) ideja par globālām algām- ir nodevība!
Vairāk šeit: http://www.uniglobalunion.org/news/great-global-wages-betrayal
UNI Pasaules izpildkomitejas sēde
„Making it happen!” (Lai notiek!)
Šis lozungs būs UNI Liverpūles 5.kongresa (2018 gadā) vadmotīvs .
„ Šāds lozungs vieno UNI ģimenes sapņus un stiprina arodbiedrību kustību. Mums ir jāparāda alternatīva sevi diskreditējošai neo- liberālisma idejai.
UNI Global Union šogad atzīmē 15.gadu jubileju.
Darīsim visu, lai mūsu ieceres piepildās !
„Liberte, Egalite, Fraternite, Solidarite”- teica UNI Global Union ģenerālsekretārs Philipp Jennings
UNI izpildkomitejas sēdē šā gada novembrī.
Vairāk šeit: http://www.uniglobalunion.org/news/uni-global-union-making-it-happen
UNI Finanšu Pasaules konference
Cīņa par ilgtspējīgu Pasauli-tādi bija šās konferences dalībnieku uzdevumi un mērķi. Finansisti apsprieda nozares jauno specifiku,- kā bāzējoties uz jauna un atbildīga finanšu modeļa, strādāt noteiktās sfērās ar multinacionālajām kompānijām.
Reģionālā mēroga (Latīņamerikas ) pasta un loģistikas sektora sanāksme.
2015.gada 4.novembrī Buenosairesā ( Argentīnā) notika UNI Pasta un Logistikas sektora sanāksme (Latīņamerikas, reģionālā).
Sanāksmē piedalījās visu šā reģiona 11 valstu pārstāvji.
Apsprieda sadarbības iespējas ar reģionālo tirdzniecības palātu „Mercosur”, Trans- pacific līguma
Progresu, kā arī inovācijas nozarē.
Vairāk šeit: http://www.uniglobalunion.org/news/uni-americas-post-logistics-regional-meeting-was-held-buenos-aires
Tehnoloģiju ietekme uz darbiniekiem
(Austrālijas arodbiedrību skatījumā)
Šodien strauji mainās darbs, darba vietu aprīkojums, nodarbinātības formas un arodbiedrības biedru vīzija uz nākotni.
Mainās tradicionālie darbi uz darbiem ar riskantākiem darba apstākļiem un nodarbinātību pēc pieprasījuma.
Mēs joprojām cīnāmies par to, lai saglabāt to, kas mums ir!
Tehnoloģiskās pārmaiņas nozīmē daudz vairāk nekā pārmaiņas darba paņēmienos. Digitālās tehnoloģijas turpinās lauzt un mainīt darba attiecības, politiku, valdības un sabiedrību, un progresēs,- kopā ar mums vai bez mums.!
Roboti, apps , wearables, platformas- izmainīs mūsu dzīvi. Šāda tehnoloģijas iedarbība ļoti ietekmēs arī darbinieku atalgojuma noteikumos, darba vidi un darba aizsardzību. Šo procesu ietekmē darba samaksa tuvināsies minimumam vai nepietiekama vai neparedzama.
Tiks iznīcināti papildus atvaļinājumi, problēmas ar vecuma pensijām, paātrināsies atlaišana no darba vecuma dēļ. Dažu kompensāciju ierobežojumi vai atcelšana strādniekiem.
Lielākās bažas-ir par to ,ka mainīsies arī sabiedrības domāšana par darbu un nodarbinātību 21.gadsimtā!
Mainās izpratnē par to:
- kas ir darbs?
- kas ir darbinieks (kontrakta)?
- kas ir darba drošība, stabilitāte, pārejamība?
- kas ir darba vieta?
Mainās kultūra, kura mainīs darba un nodarbības jēdzienus.
Arodbiedrībām arī jāmainās. Daži zina, daži domā, citi vēl pat nemana, ka dzīvo citādākā pasaulē. Mēs veidojam sabiedrību. Mums jātic un jādomā par jaunām strādnieku organizāciju formām, kuras būs efektīvas ekonomiskas un politiskas sadarbības platformas.
Tehnoloģijas ir galvenais stimuls, kas mainīs mūsu biedru darbu. Mums ne tikai ir jāpieņem tehnoloģiskās pārmaiņas bet arī jānostājas par agresīvu uz nākotni orientētu un pro aktīvu darbību. Mums jābaidās nevis no robotiem, bet no mūsu bezdarbības!
Progress Čīlē
UNI paziņoja, ka Santjāgo, Čīlē 2015.gadā 25.novembrī ir panākts liels progress - kompānijas Walmart arodbiedrības Čīlē parakstījušas ar darba devēju līgumu par sadarbību. Tas skar 35000 strādnieku Čīlē! Apsveicam!
Darbs nākotnē
Philipp Jennings (UNI ģenerālsekretārs ) 2016.gada 14.-15.janvārī atklās diskusijas forumā „Darbs un nākotne” Parīzē.
Šogad 24.novembrī UNI mājas lapā ir publiskots UNI skatījums par šo tēmu: „Rise of mashines” (mašīnu pieaugums).
Roboti un jaunā darba vide.
Vairāk šeit: http://www.uniglobalunion.org/news/rise-machines-robots-and-new-world-work
ILO ( starptautiskā darba organizācija) lēmums attiecībā uz klimata izmaiņām
Tas ir vēsturisks notikums. Par gatavību transformēt industriālās attiecības zemā oglekļa ekonomikas veicināšanas ieviešanu parakstījušies Valstīs, Globālās arodbiedrības un Globālas darba devēju organizācijas.
21.UNFCCC klimata Pasaules Valstu konference Parīzē 30 novembrī 2015.g.
2015.g. 30 novembrī Parīzē 150 valstu vadītāji, kā arī daudz citu pasaulē ietekmīgu personu, lai izstrādātu, vienotos un apņemtos par konkrētiem darījumiem sakarā ar galveno pasaules risku- straujām klimata izmaiņām uz zemes lodes!
Mūsu arodbiedrības UNI vadība Phillip Jennings teica šādi:
„ Mūsu vēstījums ir skaidrs - tā ir cerība un miers! Ja mēs, konferences dalībnieki, nedarbosimies- sekos politiskās krīzes!
Ir sakars starp klimata izmaiņām un vardarbības eskalāciju Tuvajos Vidus Āzijā.
Sīrijā iestājās vēsturiski visbargākais sausums – tādējādi 1,5 miljonu cilvēkiem vajadzēja doties ceļā, šos procesus arī intensificēja politisko nemieru un civilkaru. Islāma Valstis stiprinās tur, kur ir destabilizācija sakarā ar naftas interesēm un ūdens trūkumu.
Mums ir jāvirzās jau šodien uz jauno ekonomisko modeli, kas spētu ģenerēt mieru un labklājību pasaules iedzīvotāju vairākumam , nevis 1% valdošai elitei.
2. Nacionālais līmenis (LBAS)
- Par brīdinājuma un reālā streika norisi;
- Par NEP projektu;
- Par „Labāko 2015. gada arodorganizāciju.
Pilna Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un dažu nozaru aktivitātes ir lasāmas šeit: http://www.lbas.lv/
Tomēr, kā speciāli nozīmīgas aktivitātes jāmin:
Streiks.
- Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) aktivizējās cīņā par labvēlīgāku valsts budžetu mediķiem. ‘’Tradicionālai’’ mediķu cīņai par pienācīgu atalgojumu. Šogad mediķi fiksējuši (ari savā nozarē) tādu atkāpumu no demokrātijas principiem kā sociālā dialoga ignorēšana! Situācija iezīmējas, kā pirmsstreika.
- Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ( LIZDA), pēc ’’ ilgā ceļa kāpās’’, ar nekādu iznākumu, tomēr bija spiesta aicināt ne tikai nozares biedrus, bet ari ne biedrus streikā. Pirms streika LIZDAs aktīvisti 30 reizes tikušies ar Ministriju, lai skaidrotu savu pozīciju ,bija iesniegti konkrēti priekšlikumi kompromisam un tml. 115 pašvaldībās arī tika skaidrota LIZDAs pozīcija. Ir saņemts milzīgs nozarē darbinieku (ne tikai skolotāju) atbalsts. Kā galīgo cīņas līdzekļi LIZDA pieņēma lēmumu streikot. Streiks notika. Kopā Latvijā streikā piedalījās 24,5 tūkstoši strādājošo... Rezultātā tiks izveidota speciālā darba grupa situācijas uzlabošanai. Valdība paziņoja par 9 miljoniem ( rezervēšanai). Ir apmierinātas tikai 2 prasības no 7. Izglītības un zinātnes arodbiedrība paziņoja ,ka turpinās aktivitātes!
Vairāk šeit: http://www.lizda.lv/lv/sakums
NEP projekts
- Šogad beidzies kopīgs ar ES projekts ”Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”. Projekts bija iesākts 2010 gadā. Arī sakarniekiem ,kā no arodbiedrības puses tā arī no darba devēju puses bija aktīvi jāpastrādā ar Izglītības ministrijas speciālistiem, lai pilnveidotu apmācības sistēmu. No mūsu nozares, projektā nozares ekspertu statusā
No arodbiedrības puses piedalījās:
-Jānis Priede;
-Romāns Mataitis;
-Kārlis Laganovskis u.c.
Pa koordinatoriem, dažādos laika posmos (no LSAB ) ES projektā strādāja K. Strauts, M.Pužuls, L. Brahmane.
2015.gadā 26.novembrī, projekta dalībnieki no nozaru arodbiedrībām, darba devējiem, ministriju speciālistiem, noslēdzot projektu apzīmēja noslēguma konferences saturu:
„Stabils pamats profesionālās izglītības prestižam un kvalitātei radīts- ejam tālāk.”
Par ‘’Labāko 2015.gada arodorganizāciju”
Interesanti, svinīgi un draudzīgā atmosfērā LBASā arī šogad godināja labākās arodorganizācijas.
Par darbību 2015 gadā no mūsu nozaru arodbiedrības (LSAB) tika nominētas: Cēsu zvanu centra A/O un Rēzeknes Telecom A/O
Priešsēdētājām Dignai Soboļevai un Jelenai Novikovai tika pasniegti LBAS atzinības raksti un suvenīri. Aktīvākais jaunietis no Telecom sektora - Andrejs Siliņš.
Vairāk šeit: http://www.lsab.lv/lv/jaunums/get/nid/463
3.Nozarē
- Konsultācijas ar LT darba devēju par „Plus punktu nolikuma uzlabojumiem 2016 gadā;
- Par sagatavošanas darbībām LSAB 6.kongresam;
- Par LSAB Jauniešu Forumu;
- Par mūsu pārstāja darbību nacionālā līmeņa konsultatīvajās komisijās
Par LSAB jauniešu forumu
Viena no arodbiedrības biedra priekšrocībām - būt informētam!
2015 gadā 27.novembrī LSAB biroja darbinieki sarīkoja LSAB jauniešu forumu, kurā piedalījās daudz gribētāju ( aptuveni 40 dalībnieki). Skatīties šeit: http://www.lsab.lv/lv/jaunums/get/nid/465
LSAB forumā tika sniegta informācija par mūsu globālās arodbiedrības nostāju jautājumā par nodarbinātības izmaiņām digitālajā pasaulē.
Pirms mēneša, 23.oktobrī mūsu globālās arodbiedrības aktīvisti (UNI –Union Network International), pēc kopīgas aktīvas apspriešanas pieņēmuši darbībai : „UNI-Europe Digitalisation Strategy” t.i. kā mums justies un uz ko virzīt galveno spēku pavisam savādākā pasaulē nekā šodien!
ES Komisija it kā jau izanalizēja šo lietu,- un piedāvāja sabiedrībai situācijas skaidrojumu dokumentā „The DSM Package”- digitālā tirgus pakete.
UNI arodbiedrības kritizē šo ES komisijas dokumentu, jo tanī nav sociālā faktora risinājumu, piemērām:
Kā darbinieku tiesības tiks aizsargātas, balstoties uz digitālā kapitālisma platformas?
Jauno darba attiecību piemēri, kuriem nav nekādu sociālo risinājumu:
„Virtual marketplaces”, jeb virtuālas tirdzniecības vietas .
Pircēji un pārdēvēji atrodas ne tikai mūsu valsts dažādos reģionos, bet arī pāri ES robežām.
„eCommerce”, jeb virtuālā tirdzniecība.
Jau šodien pieveda pie zemām algām un netipiskām nodarbinātības formām .Konstruktīva risinājuma šodien nav!
„Freelancers”, (ārštata algotni).
Darbinieku vervēšana caur speciāliem portāliem, var pievest freelancerus pie zemākā atalgojuma, jo viņi konkurēs viens ar otru, lai dabūtu darbu!
Pašnodarbinātie jau šodien ir ārpus sociālās sistēmas, kā arī ar viņiem neslēdz koplīgumus!
Šādos apstākļos arodbiedrībām būtu jāiniciē ES Parlaments strādāt pie transnacionālām tiesībām, jo darbinieks un darba devējs (caur datoru) varētu būt ļoti tālu viens no otra.
Digitālizācija transformēs arī uzņēmumus, nozarēs (savādāki biznesa modeļi) un procesus ES servisa industrijā.
( „Start up”, mikro uzņēmumi)
Arodbiedrībām vajadzētu arī tādos apstākļos meklēt ceļus kā aizsargāt biedru tiesības!
Ko mainīs tā saucamais ‘’flexsible work’’, jeb brīvais darba režīms?
Datori un mobilie sakari palielina iespējas darbiniekam strādāt ‘’brīvajā režīmā”, bet kokam ir divi gali - jau ir pieredze, ka nekontrolējam darba un atpūtas režīms var radīt pārslodzes un veicināt stresu, saslimstību un tml.
Mums būtu aktīvi jādarbojas lai ES Valstu likumdošanā stingri būtu noteiktas darba un atpūtas robežas.
Koplīgumos jānosaka flexsible (elastīgs) nodarbinātības formas nosacījumus.
Mikro uzņēmumos šodien nav obligāti jāslēdz koplīgums.
Arodbiedrībām ir jāpanāk, lai visiem darba tirgus dalībniekiem būtu tiesības slēgt koplīgumu.
„Crowd worker” (masu strādnieki). Kā ar tiem?
Par to jādomā sociāliem partneriem un ES dalībvalstīm. Kā veidot darba samaksu digitāliem strādniekiem, ja viņi atrodas dažādās Valstīs.
ES pārvaldes adaptācija digitālai paaudzei
Internets būs ļoti ātrs un pieejams visur! Inovatīva digitalīzācija var nest kā labumus tā arī būt destruktīva, tāpēc ka tā var veidot struktūras (ekonomiskās , sociālās), kuras nav likumīgas.
„Vajag iesaistīt visus procesa dalībniekus lai pārtaisīt šodienas uz analoga paaudzi (age) bāzētas struktūras uz digitālo bāzi. Pie tām,- visiem ”Digitāl Age Goverment”(digitālās paaudzes pārvalde) procesa dalībniekiem jābūt vienādiem standartiem, attiecībā uz algām, sociālo aizsardzību, informāciju un konsultācijām un tml.
Vēl nav pieņemama risinājuma jautājumam par ticību personālo datu aizsardzībā.
(Par darbinieku pilnvarošanu, digitālās tehnoloģijas lietošanu darbā, par darbinieka pārstāvja tiesībām)
Apmācība.
Digitalizācija sekmēs īslaicīgas darba attiecības (uz laiku) un mainīgus darba apstākļus.
Vajadzīga vienota ES apmācības sistēma, lai veicinātu eSkills (e-prasmju profesionālo apmācību), iekļaujot tajā arī freelancers (ārštata darbiniekus)
Digitālīzācija nesīs jaunus riskus veselības un darba aizsardzības jomā.
Parādās jauns termins- tehnoloģiskais bezdarbs.
Par mūsu pārstāja darbību nacionālā līmeņa konsultatīvajās komisijās
2015.gada 1.decembrī Arodbiedrību namā – LBAS organizētajā sanāksmē ar Finanšu ministrijas pārstāvju piedalīšanos par Publisko iepirkumu likumu piedalās LSAB viceprezidente Irēna Liepiņa, mēģinot rast vairāk ekonomisko stimulu koplīgumu slēgšanai Latvijā.
2015.gada 3.decembrī Finanšu ministrijā - NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde. No LSAB puses par 2017. gada budžetu pārrunās būs Irēna Liepiņa.
2015.gada 7.decembrī Labklājības ministrijā ir paredzēta DLTSA (Darba lietu trīspusējā sadarbības apakšpadome) sēde par Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšlikumiem un darba aizsardzības standartiem vairākās nozarēs. LSAB pārstāv Irēna Liepiņa.
Sagatavots LSAB birojā
Pieraksties lai saņentu jaunumus.
